Once you realize that your happiness lies in good health, comfortable and clean environment and traveling. And an occasional pizza..

Eh, besī tas PhD pasākums te.. bet nu jāsaņemās uz pēdējo līkumu pirms finiša taisnes.
Bet es gribu tik gulēt gultā vai vazāties apkārt pa jaunām vietām. Eksperimentus un praktiskās laboratorijas lietas arī gatava darīt, bet nu sēdēt lasīt un rakstīt????????? Neiespējami, jo tik daudz citas interesantākas lietas datorā eksistē :D

Pēdējā gada laikā esmu sākusi vairāk apzināties, ka varētu būt AuDHD indivīds. Un atbraucot uz Taivānu izkāpu no saviem ierastajiem vides un cilvēku rāmjiem tik tālu, ka vairs nezinu kas esmu un ko un kāpēc daru. It kā liekas, ka esmu kļuvusi atklātāka un vairāk izrādu savu personību un intereses, bet tajā pat laikā joprojām spēlēju līdzi draugiem, jo apzinos kā sabiedrībā pieņemts uzvesties kādās situācijās, bet iekšēji nejūtos nekā par to visu.
Manam darba vadītājam liekas, ka esmu perfekcioniste un tāpēc nevaru uzrakstīt darbu, bet man liekas, ka tā ir dopamīna disregulācija un iespējams trauma no maģistrantūras ^^'

Varbūt jāsāk vairāk te atkal atgriezties un apgrozīties un rakstīt visādas pārdomas, lai neaizmirstu, kā un kam eju cauri tagad...

Par ko cilvēki runā psihoterapijās? Kā un par ko sāk to pirmo sarunu, kad pat pats nezini, kas būtu jārisina?