11 August 2026 @ 10:47 am
:) / :(  
Ir tādas sievietes, kas priecājas, jo situācija ir atbilstoša, lai priecātos. Viņas labprāt priecātos ikdienā, taču citi var arī nesaprast. Tāpēc viņas priecājās vismaz vienatnē un vienmēr, kad var.

Tas ir pārsteidzoši, jo man ir pretēja sajūta. Es raudu, kad var raudāt, un raudu vienatnē. Raudu katru reizi, kad ir iespēja. Jo vienkārši paliek vieglāk.

Man šķiet, ka tās ir monētas divas puses. Abos gadījumos gribas izturēties dabiskāk, tāpēc vismaz vienatnē.
 
 
10 August 2026 @ 11:33 am
 
Pēc visa, ko viņš ir sacījis un darījis, klausīties Kasparu Dimiteru ir diezgan heavy metal, bet šis ir tik lielisks, ka es nevaru un lieku uz repeat. Gustava Frēdinga fantastiski spilgtā ainiņa ar tumšo slāni, Knuta Skujenieka atdzejojums (kaut vai tas moments, kur viņa tekstā dzejoļa varone ir nevis "trakā", bet "aplamā"), un lipīga melodija.

Un vēl man ir jādomā par to, ka dzejoļa varone droši vien ir saistīta ar kādu reālu personu, šīs personas jau sen vairs nav, bet ideja par šo personu ir nemirstīga.
 
 
05 August 2026 @ 12:19 pm
 
Axioma Ethica Odini albums Enslaved daiļradē iezīmē punktu, kad viņi sāka skanēt jau nedaudz romantiski un reizē lipīgi.

Axioma Ethica Odini
 
 
04 August 2026 @ 08:23 pm
 
Komentārs par kādu no cibiņiem.

Tirliņš izdzīvo Anglijā . Sitās pa dzīvi. Ar slapju sapni , ka pats kādreiz pelnīs aptieķniekos vismaz 1/3 no tā cipara , par kuru te izfantazēja.
Mums vecākā , tagad Skotijā ārste...
un viņu garāmejot pazīst.
Ir stipri niecīgāks , par kādu sevi pasniedz !
Tirliņš .. un viss tur.

Konkrētā tirliņa cv ar atrodams turpat stendžas tviterī.

Bet nu jā, tulkotājs kurš izglītojies Maskavā, dzīvo Anglijā, ar pretenzijām uz vienīgā pareizā viedokļa statusu Latvijas soctīklā. tfu uz tādu.
 
 
03 August 2026 @ 07:36 pm
 
Brīvība ir, kad tu tāds, kā nu tajā brīdī esi, krokšiem kājās un nojaucies ar putekļiem, aizbrauc uz K Senukai pēc detaļām, un iejūc tur starp raibajiem pārējiem pircējiem.
 
 
01 August 2026 @ 11:14 am
 
Klausos visus Enslaved albumus izdošanas secībā. Visvairāk Enslaved klausījos savos 20-25. Interesanti tā atskatīties atpakaļ. Toreiz kaut kā klausījos to visu haotiski - visus albumus vienā putrā un shuffle. Bet bija albumi, ko izdalīju. It īpaši Vikinglir Veldi un Frost.

Enslaved