07 December 2025 @ 03:40 pm
837. Money can buy you happiness  
Once you realize that your happiness lies in good health, comfortable and clean environment and traveling. And an occasional pizza..

Eh, besī tas PhD pasākums te.. bet nu jāsaņemās uz pēdējo līkumu pirms finiša taisnes.
Bet es gribu tik gulēt gultā vai vazāties apkārt pa jaunām vietām. Eksperimentus un praktiskās laboratorijas lietas arī gatava darīt, bet nu sēdēt lasīt un rakstīt????????? Neiespējami, jo tik daudz citas interesantākas lietas datorā eksistē :D

Pēdējā gada laikā esmu sākusi vairāk apzināties, ka varētu būt AuDHD indivīds. Un atbraucot uz Taivānu izkāpu no saviem ierastajiem vides un cilvēku rāmjiem tik tālu, ka vairs nezinu kas esmu un ko un kāpēc daru. It kā liekas, ka esmu kļuvusi atklātāka un vairāk izrādu savu personību un intereses, bet tajā pat laikā joprojām spēlēju līdzi draugiem, jo apzinos kā sabiedrībā pieņemts uzvesties kādās situācijās, bet iekšēji nejūtos nekā par to visu.
Manam darba vadītājam liekas, ka esmu perfekcioniste un tāpēc nevaru uzrakstīt darbu, bet man liekas, ka tā ir dopamīna disregulācija un iespējams trauma no maģistrantūras ^^'

Varbūt jāsāk vairāk te atkal atgriezties un apgrozīties un rakstīt visādas pārdomas, lai neaizmirstu, kā un kam eju cauri tagad...

Par ko cilvēki runā psihoterapijās? Kā un par ko sāk to pirmo sarunu, kad pat pats nezini, kas būtu jārisina?
Tags: , , ,
 
 
( Post a new comment )
Zane[info]mazaa_maasa on February 12th, 2026 - 03:22 pm
Jā, es ļoti daudz redzu visādus pieredzes stāstus ar pazīmēm un vēlu diagnosticēšanu, un paklausījos podkāstus ar speciālistiem, tāpēc arī man radās aizdomas par to, ka varētu būt viņu starpā.
Bet tās pazīmes ir tik nenoteiktas un relatīvas - "may/can be/have", "sensitive" - kā lai zina, kurā brīdī jutība vai pazīmes esamība sasniedz kkādu atzītu neirodiverģences līmeni? Vai man tikai ļoti subjektīvi LIEKAS, ka man tas piemīt? Vai es tik labi maskēju, ka man tās pazīmes neliekas tik "spēcīgas" kā citiem, ko redzu tajos pieredzes stāstos? Un ar cik pazīmēm pietiek, lai teiktu, ka tiešām ir diagnosticējams sindroms?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Eos[info]eos on February 12th, 2026 - 03:35 pm
Par to jau psihiatrijā ir stāsts, ka neviens nav normāls.

Runa ir par laimi, pašsajūtu. Es ieteiktu paskatīties to Mom on the Spectrum kanālu, viņai ir Audhd. Viņa tik labi funkcionēja, ka līdz 30 gadiem netika pie diagnozes.

Kas Tev traucē, kas šķiet tāds, ka Tev vajadzīgi speciāli apstākļi?

Jo zāļu autismam vai audhd tāpat nav. Kāds Tev būtu labums, ja Tev kāds iedotu kādu diagnozi?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Zane[info]mazaa_maasa on February 12th, 2026 - 04:10 pm
Pirmkārt jau tas ir apstiprinājums man, ka tiešām ir kaut kas citādāks smadzenēs, kāpēc es uzvedos tā kā uzvedos, un tas nav izdomāts un izlikšanās, kam citi apkārtējie varbūt netic.

Galvenokārt, tās ir attiecības ar citiem cilvēkiem, draudzību veidošana, kur es jūtos nesaprasta, pārprasta un nepieņemta.
Darba ziņā pagaidām viss ir labi, bet tas tāpēc, ka man nav noteikta 9-5 pirmdiena - piektdiena darbalaika un fiziskas stacionāras darbavietas. Bet brīdī, kad būs jāmaina laboratorija vai jāpāriet uz industriju, tad tas arī būs sarežģīti; to gan drošvien vairāk tā ADHD puse ietekmē - un tam gan ir medikamenti, kas varētu palīdzēt.
Ja ir diagnoze, tad vismaz ir medicīniski pamatots iemesls, ko izmantot lai mēģinātu sarunāt kaut kādas iekļaujošākas izmaiņas darba vidē.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Eos[info]eos on February 12th, 2026 - 05:52 pm
Jā, ja runa ir par neirodiverģenci, tad to saprast var būt vērtīgi.

Vai Tu esi gājusi pie psihoterapeita par šo visu?

Jo nu es esmu gājis 15 gadus. Man ir vairāk kā skaidrs, kāpēc man ir relatīvi maz draugu.

Manai sievai, kam bija autisms, bija arī maz draugu. Taču tas nav nekāds zinātnisks kritērijs. Sāls ir tajā, kāpēc Tevi pārprot. Runa ir par nerakstītām, sabiedrībā pieņemtām, normām, kuras daļa cilvēku saprot vienā veidā, bet cilvēki spektrā parasti mazliet/ļoti citādi. Vai tiešām tāpēc Tevi pārprot?

(Reply) (Parent) (Link)