Šodien atkal sakustējās zeme - M5.9 143km attālumā 11.5km dziļumā. Ļoti dīvaina un mulsinoša sajūta - tu nezini, cik ilgi būs (parasti mazāk par 1 minūti), cik spēcīga būs, vai jāslēpjas (kur?); un tad paskaties uz vietējiem cilvēkiem uz ielas, kas neizrāda nekādu reakciju un turpina savas gaitas. 

Bet par visu no sākuma.. 

Ļoti vienkāršs skaidrojums - tāpēc, ka Latvijā man interesējošajā zinātņu nozarē (Medicīnas biotehnoloģija/bioinženierija) pietrūkst spējīga un zinoša akadēmiskā personāla, kas varētu bīdīt to zinātni uz priekšu. Man ļoti nepatika, ka maģistra darbu nācās rakstīt citā nozarē, tāpēc, ka tur bija vadītājs (cilvēks ar PhD) un attiecīgi arī finansējums lielam projektam. Mūsu jaukajā foršajā laboratorijā, kas nodarbojas ar šūnu kultūru un audu pētījumiem un spētu darīt vairāk, ja tiktu pie projektiem, nevienam nav PhD (un liela daļa pat nav ieinteresēti tādu dabūt), kas apgrūtina tā nelaimīgā finansējuma piesaisti un studentu darbu izstrādi, lai kkas bīdītos uz priekšu. Un man tas izbesīja! Es ticu, ka nākotnē būs vēl studenti, kam šī sfēra būs interesējoša un saistoša un, lai arī mani neiepriecina doma par lekciju lasīšanu un darbu vadīšanu, es esmu ieinteresēta palīdzēt jauniešiem pētīt to, kas viņiem interesē. 

Kāpēc es nolēmu doties studēšanas piedzīvojumā uz Taivānu? 

Balstoties uz esošo situāciju mūsu valstī, es sapratu, ka, ja gribu kādu pienesumu, tad būs vien jābrauc prom. Rietumeiropas valstīs biomedicīna ir ļoti augstā līmenī, bet lielos vilcienos visa Eiropa ir vienāda un liekas redzēta. Ja reiz tāpat jābrauc prom, kāpēc gan nebraukt tur, kur liekas interesantāka un citādāka vide? Manā gadījumā saistošais reģions ir tālā Āzija. Tad nu sāku lūkoties interesantās PhD programmas Japānā un D-Korejā. Kaut kā zīmīgi gan sanāca, ka biju jau sākusi mācīties ķīniešu valodu un nodomāju, ka varbūt ar tās valodas barjeru nebūtu tik traki, painteresējos vairāk par Taivānu un nolēmu pameklēt programmas arī tur. [Uz Ķīnu konceptuāli nebija nekādas intereses doties tur esošas politiskās situācijas dēļ.]  Tad nu veiksmīgi sanāca atrast IPBME programmu Taibejas Medicīnas universitātē, kas likās tik ideāli piemērota man un manām interesēm, ka uzdrīkstējos pieteikties :)

Turpinājums sekos..