Kad pierimst satiksme aiz loga, tad var saklausīt klusās tuvās skaņas.
Pirms dažām naktīm AC sņākoņa atgādināja tālu smago vilcienu. Atskārtu, ka te tādu nav, un tas liekas tik dīvaini. Biju jau aizmirsusi par tādiem.
Lai arī dzīvoju tuvu Taibejas Centrālajai stacijai, te vilcienus dzirdēt nevar, metro arī pārsvarā paslēpts pazemes tuneļos.
Un tā siltā sliežu smarža arī šeit sveša.
Vēl vieni sīkumi, pēc kā ilgoties :)

Tikmēr šeit lietus sezona iepauzējusi, un Saule dienā silda līdz 26-30'C. Jau novembra vidus, bet šejienes apstākļi ar to neasociējas. Kur ir salnas un sarmas?

Pirms dažām dienām skatoties cik apbrīnojami sinhroni dejo k-pop grupas, aizdomājos par to, cik grūti sasinhronizēt 20+ dažādus kolektīvus Dziesmu un deju svētku uzvedumiem. Visu cieņu!
Tas noveda pie domām par dančiem - pirms aizbraukšanas neizmantoju iespējas, tagad nezinu cik gadus būs jāgaida līdz iespējai. Saskumu par to.

Šovakar pēkšņi domās parādījās Ventspils šosejas remontdarbi un Smārdes pagrieziens - vieta, kur daudzreiz braukts kopš bērnības jau. Viens no atskaites punktiem, lai saprastu cik ilgi vēl jābrauc :D

Nolēmu, ka jāpiefiksē visas pēkšņās domas par mājām - lai nepazūd, bet nav arī aktīvi par to jādomā. Tad redzēs cik daudz sakrāsies :)

Vai vēl kāds šajās dienās kolekcionē pastkartes/pastmarkas no ārzemēm?
Es vienmer priecājos, kad man kāds atsūtīja kādu, un priecājos arī pati sūtīt citiem :)

Pagājis jau (vai tikai?) mēnesis, kopš ierados Taipejā. 

Notika tas, no kā baidījos - vienam no kaķiem iestājās depresija - apātisks, slābans, neēd un nedzer tā īsti :(
Un es attālināti nekādi nevaru palīdzēt un nomierināt viņu, tik runāt ar draugiem, pie kā atstāju, un teikt ko mēģināt darīt :(
Vienreiz jau tika pie daktera, jo, kā bija paredzams, sākās problēmas ar čurāšanu - sadeva zāles. Rīt vedīs pie sistēmas pielikt, lai neatūdeņojas pavisam. Cerams, ka varēs ieteikt kādu metodi, kā palīdzēt uzmundrināt un atžirgt :(
Ceru, ka nebūs ilgi viņam šis. Sāpīgi lasīt un klausīties un skatīties :(

Citās ziņās - sēžu Taipejā viesnīcā karantīnā. Vēl rītdiena un tad varēs uzmanīgi iet ārā, ja paštests būs negatīvs..

Izoperēja visus gudrības zobus, bet es nebiju 'klāt'. Pamodos pusotru stundu vēlāk nekā bija plānots, vēl pēc tam ilgi nogulšņāju. Nevaru saprast vai sāp joprojām vai šuves traucē, pārtieku no babyfood un līdzīgas pārtikas, zilumi uz vaigiem jau dzeltenīgi, un tūska arī iet mazumā.
Aizvedu glabājamās mantas, cenšos izpārdot un atdot pēdējās puslīdz vērtīgās lietas, tad jāsafočē dzīvoklis un jāieliek sludinājums.
Kaķi aprod ar jaunajām mājām, bet vēl jāpaspēj aizvest savakcinēt un sačipot.
Jānopērk jaunas zandeles un jāatrod šorti.
Un vēlais darbs tagad katru dienu no 18iem līdz drošvien 22iem, bet pēdējā darba nedēļa tur.
Nesaprotu vai pietiek visam laika, vai esmu kko aizmirsusi?
Ko es darīšu un kur un kā dzīvošu, ja ātri būs jālido atpakaļ? XD

9d15h

Pēdējā laikā viss notiek pārsteidzoši raiti un sekmīgi. Tiku pie vīzas, apdrošināšanas, iebraukšanas atļaujas un karantīnas viesnīcas vajadzīgajos datumos, paspēju pieteikties uz gudrības zobu izvākšanu miedziņā (un arī iziet analīzes un uztaisīt EKG priekš tās anestēzijas), pārējo zobu labošanu nemiedziņā, sarunāt notāru pilnvaras sagatavošanai, un kko vēl tur.. Kkā aizdomīgi :D
Gaidu, kas noies greizi. Pagaidām tik tādi nieki bijuši - 3dien darbā nācās atkārtot testus, 4dien kolēģei nepareizi pateicu ko darīt, šodien gaļu bija jāgaida 2h ilgāk nekā plānots. Rīt varētu apgāzt laivu, nākamnedēļ kko vēl darbos nofeilot.. kko nepaspēt..

Cik stundas pēc narkozes drīkst sēsties pie laboratorijas darba un mašīnas stūres?

18d 15h 35min

-Laicīgi saprast kad un kādus dokumentus no Tevis gaidīs, lai Tu varētu dabūt visas atļaujas. Šobrīd visaktuālāk sagaidīt vīzu (1-2dien būs), atrast veselības apdrošināšanu, iesniegt info Uni. Tad varot gādāt biļetes ne ātrāk kā pēc 3 nedēļām!!! Bet es biļetes jau sen nopirku X( 

Saistībā ar laika zonas maiņas plānu, ļoti sāpīga problēma - nav īsti kam uzticēt savus lielos mīļos kaķus uz dažiem gadiem :(
Lielākai daļai radu un draugu jau pilnas mājas ar saviem zvēriem, bet teica gan, ka sliktākajā gadījumā uzņems pie sevis mājās. Gribētos gan, lai minči nonāk pie cilvēkiem, kas actually priecātos par dažiem gadiem ar kaķiem mājās.
Kur lai meklē tādus cilvēkus?
Bail jau no komentāriem ar pārmetumiem par bezatbildību un tā, bet nu kā es pirms 10 gadiem varēju zināt, ka būšu viena un gribēšu dažus gadus studēt ārzemēs? Like, come on, people!
Man arī sāp! Es rēķinos ar finansiālu atbalstīšanu un videozvaniem ar viņiem - bez tā arī nevar tak :D

Saruna ar mammu (kamēr es spēlēju Duolino)
M: Tava izruna galīgi neizklausās pēc ķīnīešu valodas.
E: Tāpēc, ka tā ir korejiešu valoda.
M: Kāpēc tu mācies korejiešu valodu, ja tev rīt ir eksāmens ķīniešu valodā?? Man domāt, ka nav gudri, sajuks viss un tad pati skumsi, ka nenoliksi.
E: Pff! :D

Atvainojos par valodu, bet nu huļi maratons jārīko Rīgas centrā??? Tiešām nevar izvēlēties piemērotāku vietu?
Un kāpēc nevar saorganizēt satiksmi tā, lai no Lucavsalas uz Pārdaugavu nav jābrauc 2reiz šķērsojot Daugavu?
Besī ārā, un tā katru gadu!!

Es gribu kempot ar teltīm un ugunskuru un zvaigžņu skaitīšanu un tā, bet reāli nevaru iedomāties, ko aicināt kompānijā, jo draudzenes 1)nav ieinteresētas vai spējīgas šobrīd; 2) nāk komplektā ar otrām pusēm un tad es jūtos kā liekais cilvēks, jo viņi dzīvo savās robežās.

Draudzīgās kompānijas ikgadējais laivu brauciens tiks saīsināts un komfortizēts, bet vispār pārsteidzoši, ka notiks, jo gada laikā saradušies 3 jaunpienācēji, kas ir mega jauki un skaisti un burvīgi :D bet tā tāda realitātes deva pa galvu, ka dzīve un laiks iet uz priekšu - visi ir pieauguši, visiem ir ģimenes. Un es jūtos kā citā laika zonā aizķērusies un atstāta, un dažreiz liekas, ka dzīvi skatos kā filmu, kas uz mani īsti neattiecas, un es pat nezinu, vai gribu ģimeni vai tas tik tāds sabiedrības viedokļa spiediens un priekšstats, ka tā jādara, jo ja tu neesi precējies un tev nav bērnu kādā noteiktā vecumā, tad tu esi diezgan lūzeris dzīvē..

eh...jātiek vaļā pašai no saviem aizspriedumiem un pieņēmumiem, kas kā ir un kas ir pareizi -_-

Ārā ļoti smaržo pēc ceriņiem, bet manas mīļākās puķes ir leduspuķes.


Un Tavas?

Šodien satiku šī gada pirmo čuss - čučēja sūnās. Neizbiedējām, atstājām guļam.
Man patiesībā bail no čūškām, bet tik fascinējoši viņas uziet dabā, ka nespēju neiemūžināt.

Izdomāju, ka jāsāk kolekcionēt foto ar mīļākajiem lokālajiem augiem un jāprintē, lai var pēc tam pie sienas likt un ik pa laikam atcerēties, ka tādi eksistē. Šodien atcerējos par 'zvaigznīti', kas izskatās pēc zaļas sniegpārsliņas un kuru patiesībā sauc sermulīte (Hottonia palustris).

Ak, tikko gandrīz atkal uzprasījos uz pasākuma organizēšanu - it kā nepietiek jau ar to, ka mājaslapa jāsagatavo, kursos galadarbs jāuzkodē, un vēl 2 naudas pelnošie darbi, un publikācija, un jāgatavojas PhD, un jāsakārto veselība līdz tam..
F this S!
Jo mazāk ko darīt, jo labāk! -___-

Katru reizi, kad organizēju ar kolēģiem kādu āra pasākumu, izbesos par viņu viedokļu un atsaucības trūkumu, un nodomāju ka tā ir pēdējā reize, kad to daru.
Līdz nākamajai reizei, kad vai nu man atkal sagribās, vai kāds man pajautā, kad iesim pārgājienā, un tad viss sākas no jauna.

Eh, nu varbūt šī tiešām būs pēdējā reize tuvāko gadu laikā. :/

EDIT: LOL, pati neaizgāju šoreiz..

Piecēlos pirms 10iem, pus11os sapratu, ka vajadzētu izmazgāt matus, bet slinkums, un matu gali apskrutuši un izbesījuši jau kādu laiku - apvienoju risinājumus, sazvanīju frizētavu un 11os sēdos friziera krēslā.
Man patīk kā mati smaržo pēc frizētavas.

Pēc darba braucu mājās un sapratu, ka gribās ēst, bet mājās nekā ātri sagatavojama nav, un ir vēls... iekritu slēptā izmisumā un nolēmu krist zemu un gādāt burgeri.. Tuvējie hesīši izrādījās jau slēgti, tādēļ nokļuvu maķītī.. viņu ekrān-menu ir nesaprotams, bet kkā tiku līdz pasūtījumam.. gaidot ēdienu atzvanīju brālēnam, ar kuru sazvanos varbūt reizi gadā; sagaidīju ēdienu, iekāpu mašīnā, aizbraucu ar līkumu mājās, vēl kādas 5min pasēdēju mašīnā - mūsu saruna ilga 21min, kas priekš manis ir daaaaaaaaudz, jo man besī runāt pa telefonu.. pielēju koliņai jumtiņu, bet citādi vakariņas bija vilšanās - maķītis ir riebīgs.. 1os izdomāju ka jānokrāso mati.. nevaru saņemties, bet varētu iespītēties..
rīt jābrauc ciemos..

šonedēļ no rītiem ciemos piekāpj kāds kaimiņu kaķis (izskatās pēc ļoti koptas kaķenes, bet nav siksniņas) - uzlec uz virtuves palodzes, lūr pa logu iekšā un ņaud uz manējiem, bet viņiem vairs neinteresē.. es gan uzcienāju ar graudiņiem un ūdeni.. tad redzēs cik ilgi nāks ciemā..

Izdzēru pudeli vīna.
Beidzot esmu spējīga paraudāt.
Bet nav pleca, uz kā..

Rīt vēl uz Kolku gribētos tikt...

Šodien Dores purvā cienāju viesus ar šo ņamm.