Jo ilgāk es te esmu, jo vairāk sāk gribēties braukt prom. Ne atpakaļ uz LV, bet vnk kaut kur citur.
Tik daudzi cilvēki saka, ka Taivāna ir tik ideāla valsts, kur dzīvot, viss ir tik ērti un parocīgi un pieejami, bet savos 6 mēnešos šeit, es to vēl neesmu pieredzējusi. Man te viss liekas tik novazāts, nekopts, netīrs un nekārtīgs. Universitātes birokrātija un skaidrojumu un norāžu trūkums arī nepalīdz man kā arzemniekam no pilnīgi cita reģiona.
Lielā mērā tas noteikti ir finanšu jautājums, jo jau tagad sanāk tērēt vairāk nekā es saņemu, līdz ar to daudz ko es nemaz nevaru atļauties darīt un uzlabot vidē, kas arī akadēmisko darbu ietekmē lielā mērā. Nesaprotamās ekspektācijas attiecībā uz zinātnisko darbu arī nepalīdz.

Es nez ko un cik daudz tas saka, par cilvēkiem šeit, bet aizbraucot, man būs žēl pamest tikai šeit iegūtos draugus un deju nodarbību cilvēkus. Man vienalga par Universitāti un laboratorijas cilvēkiem un kursabiedriem - es nejūtos tur piederīga un piemērota.

Šobrīd ir grūtais periods.
Varbūt tikšu pāri.