Līkums izņemts un aiz muguras. Pēdējās divas naktis negulētas, ar atvērtu videozvanu draudzenei Dānijā vnk fonā. Viņa sēž dīvānā un skatās seriālus vai krāmē dzīvokli un čemodānus, kamēr es sēžu gultā, činīju prezentāciju un gatavojos. Un ik pa 20minūtēm apmainamies ar "Ko tu tur tagad dari? Ko Tu tur ēd? Parādi, kā izskatās tās bildītes [runa par Biorender]?" un tamlīdzīgi.
Noprezentēju labāk nekā pati gaidīju. Nebija ideāli, bet ko nu vairs. Varu kandidēt tagad. Saņēmu daudzus ieteikumus kā uzlabot un tālāk veidot darbu, tik jāatcerās viss un jāsataisa un jāsadara kā teica.

Tagad svētku laiks, svinīgu pasēdēšanu, paciemošanos un tā tālāk laiks.
Tik nesanāca laiks neko sagatavot dāvanās nevienam :(

Pag.svētdien bija [mans] pirmais kora koncerts. Tā arī līdz galam neiemācījos visu pilnīgi pareizi un precīzi dziedāt, bet bija labāk nekā pēdējos mēģinājumos :D un tā kopības sajūta noteikti vērtīgāka. Ierakstos arī jauki skan ^^
Ļoti priecājos par sevi, ka saņēmos, uzdrošinājos un uzprasījos pievienoties baram svešu cilvēku :) diriģente mums arī tik jauka un vienmēr priecīga un smaidīga un enerģiska, un slavē, kad skaisti nodziedam. Prieks iet uz mēģinājumiem, lai arī ceļā paiet vairāk kā stunda katrā virzienā un agri jāceļās ^_^ Ir tomēr forši atkal dziedāt, pēc tik ilga pārtraukuma, lai arī grūti brīžiem, jo gribās spiegt līdzi tam pirmajam soprānam, bet vairs nespēju.
Šajā sakarā - pirms 3nedēļām mēģināju atcerēties kā sauca un kādi bija vārdi tai vienai franču dziesmai, ko vidusskolas korī dziedājām, jo bija riktīgi forša :D Pag.nedēlā saņēmu ilustrētu vēstuli no skolas laiku draudzenes, un viņa tieši pieminēja tur to dziesmu, ko mēģināju atcerēties - uzreiz sameklēju Spotify :D