Sviesta Ciba |

Martins (

mat) rakstīja,
@ 2013-09-02 22:08:00

Tikko fonā dzirdēju labu izteicienu - "Pirmajās sezonās jāmācās zaudēt". Kas tā par zaudētāju pieeju? Zaudēt nekad nav jāmācās, zaudēt ir jāmāk un par to reizēm nevajag pārāk iespringt, bet šāda zaudētu pieeja liekas diezgan dīvaina.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	grey 2013-09-02 23:02 (saite)
	Tieši tas arī acīmredzot tika domāts. Iesācēji emocionāli pārdzīvo katru neveiksmi, ilgi nevar atjēgties psiholoģiski no zaudētām spēlēm. Jāmācās ar vēsu prātu izanalizēt kļūdas un iet tālāk. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mat
2013-09-02 23:09 (saite)

Nespēja atjēgties no zaudējumiem, vai to vienkārša pieņemšana ir zaudētāju psiholoģija.
Analizēt kļūdas un uzlabot spēli nav mācīties zaudēt, tas ir savas spēles uzlabojums, lai sasniegtu labākus rezultātus. Manuprāt, ja kāds vienkārši nemāk atjēgties no zaudējumiem, tad viņam sportā nav ko darīt. Tādas lietas neiemācās - to vai nu spēj izdarīt, vai nespēj.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

grey
2013-09-02 23:42 (saite)

Nu tā īsti nebūs. Viss ir atkarīgs no tā cik augstas ir likmes.

Piemēram:
- Verpakovskis nesen intervijā atzinās, ka vairākus gadus domāja par vieniem neiesistiem vārtiem.
- Eiropas čempionātā vieglatlētikā kārtslecējs Reno Lavilenjē mēģināja pārlekt 6.07 (2 rezultāts pasaulē), latiņa nenokrita, bet palika uz sastatņu konstrukcijas - tiesneši to neieskaitīja. Domāju, viņš to pārdzīvos gadiem.
- Tenisā pilns ar nestabiliem spēlētājiem. Dauza raketes, u.c.
- Norvēģijas biatlona izlase algo psihologu ...

Diezin vai par viņiem varētu teikt, ka tiem nav vieta sportā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2013-09-03 23:42 (saite)

Tie piemēri ir pārāk dīvaini.

Verpakovska piemērs ir neizprotams. Viņš jau arī faktiski nekur baigi neizsitās - bija talantīgs, tika it kā labā klubā, bet tā arī nekur baigi nepaspīdēja.
Skaidrs, ka kārtslēcējam vienmēr būs motivācija nodirst tiesnešus, kas viņu piečakarēja. Ja man kādreiz ir nācies saskarties ar tiesnešiem, kas paņem un notiesā, tad nekā citādāk kā kādā rupjā vārdā gribas viņu nodēvēt, jo tu cīnies, bet kāds ņem un notiesā.
Nu - psihu - ne jau tāpēc, lai samierinātos ar zaudējumu.

Tās visas ir nianses, bet jāskatās jau ir uz tiem, kas ir elitē. Var paskatīties NBA - Jordans, Kobe, LeBrons. Viņiem vienmēr ir bijis viens - ir jāuzvar. Ir jādara viss, lai uzvarētu. LeBronam gan īstenībā sākumā vismaz pietrūka psiholoģiski, jo pārāk gribēja visu nokārtot pats. Tagad jau ir daudz labāki partneri, kas palīdz nokārtot.
Runa ir par uzvarām, nevis zaudējumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: