100km pieveikts!
Un mazāk kā 12 stundās.
Patiesībā pašsajūta šodien ir diezgan laba. Nu varbūt nedaudz kaut ko vēl jūt, ka ir nogurums plecos, bet nedaudz.
Katrā ziņā ir tāda pozitīva sajūta, par labi pavadītu dienu un arī vismaz daži piedzīvojumi :D
Pirmo reizi pamanījāmies arī paraut uz muti un nedaudz papeldēt. Nez, varbūt dambi ņemot patraucēja, ka laivā jau ir ūdens, varbūt pievīla nedaudz tehnika. Bet nu pārāk auksts nelikās. Un arī nekas daudz no laivas nepazuda. Es jau arī esmu normāls nazis, ar vienu roku pieturēju laivu, lai tā ir normālā līmenī un nekas nekrīt ārā, bet ar otru airēju uz priekšu. Lai gan pēc kādiem 15 metriem palika nedaudz vēsāks, bet nu es jau pagājušajā nedēļā rūdijos, tad nu šajā tas palīdzēja :D
Drīz pēc tam palīdzējām arī Igauņu kolēģiem tikt pie atpakaļ pie laivas, kas bija apgāzušies tieši pirms mums. Viņi gan nemāk izpeldēt krastā ar visu laivu, bet laikam skrien pa krastu līdzi laivai, jo laiva bija upes vidū atdūrusies pret koku. Te es arī uzdāvināju igauņiem savu striķi. Tāds reāli labs striķis bija. Kaut kā arī nealka airēt pret straumi, lai sagaidītu to atpakaļ. Lai jau tiek.
Lai brauktu vēl ātrāk, tad vajag arī normālākus airus, varbūt nedaudz vairāk gatavoties.
Un tortes gan jau arī palīdzēja :D