Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2010-04-08 12:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:tapat

Vakar vakarā uzspēlēju vēl pēdās volejbola līgas spēles un nākamnedēļ jau sāksies izšķirošie play-off mači.
Njā, pirmo spēli vinnējām un otro, kur stabili vajadzēja uzvarēt - zaudējām - nice. Tā ir, ka dažiem ir kūlā attieksme, ka atnāk parēkt. Es saprotu, ka var smieties un vinnēt, bet smieties un zaudēt jau ir vairāk nekā lame. Un tā jau ir problēma ar attieksmi, kas pie mums lv laikam normāla parādība.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sursurs
2010-04-08 18:43 (saite)
Ehh! Man šķiet, ka jebkuras fiziskās aktivitātes (vienalga, komandu vai nē) prieks (in general) tiek nokillerots brīdī, kad sākas kautkādas sacensības ar citiem, jo visi nevar uzvarēt nekad.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2010-04-08 19:38 (saite)
Nu bet priekam jau nav jābūt vienmēr no tā vai uzvari vai nē. Prieks jau ir sacensties un mēģināt uzvarēt. Ja esi nospēlējis labi, bet pretinieks vēl labāk un uzvarējis, tad jau prieks pārlieku nepazūd.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sursurs
2010-04-08 19:56 (saite)
nu kā nu kuram :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?