Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2010-04-08 12:15:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:tapat

Vakar vakarā uzspēlēju vēl pēdās volejbola līgas spēles un nākamnedēļ jau sāksies izšķirošie play-off mači.
Njā, pirmo spēli vinnējām un otro, kur stabili vajadzēja uzvarēt - zaudējām - nice. Tā ir, ka dažiem ir kūlā attieksme, ka atnāk parēkt. Es saprotu, ka var smieties un vinnēt, bet smieties un zaudēt jau ir vairāk nekā lame. Un tā jau ir problēma ar attieksmi, kas pie mums lv laikam normāla parādība.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kaukau
2010-04-08 15:05 (saite)
attieksme vienmēr nosaka rezultātu. tā tas vienmēr ir bijis.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2010-04-08 15:18 (saite)
Ne vienmēr. Reizēm var novērtēt, kāds ir apmēram nepieciešamais attieksmes līmenis, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Piemēram, ir reizes, kad var spēlēt tāpat nenopietni, jo tas ar ļoti mazu varbūtību iespaidos rezultātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kaukau
2010-04-08 15:20 (saite)
jā, redz, tāpēc man nepatīk komandu sports. individuālajos tu esi pats par sevi, un arī atbildi pats par savu rezultātu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2010-04-08 15:25 (saite)
Un tieši tāpat ir arī apgrieztais aspekts - individuālajā tev ir tavs rezultāts - bet kādu rezultātu tad tev īsti vajag? Vai tiešām tev vajag skriet vēl ātrāk? Kas no tā mainīsies?
Komandu sportā tev ir pozitīvais, emocionālais feedbacks un vēlme nepievilt citus, lai tiektos pēc labāka rezultāta. Tur ir citi aspekti, kas tevi motivē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kaukau
2010-04-08 15:34 (saite)
individuālajos viss iet g-kārt uz personīgajiem rezultātiem, resp., jāpārspēj sevi. un jā, ja palaimējas arī citus pārspēt, tas ir pozitīvi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2010-04-08 15:38 (saite)
Un kur ir tas brīdis, kad sevi vairāk nevajag pārspēt?
No kalna ar riteni var nobraukt uz 50 km/h, 100 km/h vai vēl ātrāk. Vai katru reizi mēģināsi pārspēt savu rezultātu, kamēr kaut ko lauzīsi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kaukau
2010-04-08 16:03 (saite)
nu kaaaaa, nu! praktiski jau tā arī ir. tā saucas robežas izzināšana :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2010-04-08 17:58 (saite)
Bet kā tu zini, ka tā ir robeža? Robežas nekur nav, ir tikai kritiskais punkts, pēc kura robežas paplašināšana paliek ar kārtu sarežģītāka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kaukau
2010-04-08 18:19 (saite)
lllabi, tad es par to kritisko punktu arī runāju :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2010-04-08 19:39 (saite)
Bet vai vienmēr ir nepieciešams bendēt savu veselību, lai atrastu kritisko punktu?
Tas ir. Ko dos, ka uzzināsi, kur tas ir?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kaukau
2010-04-08 21:32 (saite)
ne vienmēr :) tie, kuri to nedara, to punktu nekad neuzzin. sava veida azarts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sursurs
2010-04-08 18:43 (saite)
Ehh! Man šķiet, ka jebkuras fiziskās aktivitātes (vienalga, komandu vai nē) prieks (in general) tiek nokillerots brīdī, kad sākas kautkādas sacensības ar citiem, jo visi nevar uzvarēt nekad.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2010-04-08 19:38 (saite)
Nu bet priekam jau nav jābūt vienmēr no tā vai uzvari vai nē. Prieks jau ir sacensties un mēģināt uzvarēt. Ja esi nospēlējis labi, bet pretinieks vēl labāk un uzvarējis, tad jau prieks pārlieku nepazūd.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sursurs
2010-04-08 19:56 (saite)
nu kā nu kuram :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?