Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2010-03-27 13:27:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:jura, tapat

Aizgāju pastaigāt gar jūru, pakāpelēt pa pēdējiem krastā palikušajiem ledusgabaliem, pabildēt apkārtni un savākt kādus pūpolus.
Tā jau naiss, vienīgi nedaudz iekritu ūdenī, bet tā - pavisam nedaudz. Atradu arī dzintara gabaliņu un galu galā sataisīju visādas bildes, un atpūtos svaigā gaisā. Pirmā dienas daļa tāda jauka.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]romija
2010-03-27 13:39 (saite)
Ļoti mīļš, bet skumjš ieraksts.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2010-03-27 13:52 (saite)
Kāpēc skumjš?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2010-03-27 19:20 (saite)
Nezinu, tā es to sajutu. Iedomājos kā Tu viens tur staigā.. pacel dzintara gabaliņu, pagrozi pirkstos, ieliec kabatā.. Mājās ejot saplūc pūpolus..

Kad es viena kaut ko tādu daru, tad man dziļi iekšā ir tāda vārdos neaprakstāma pārpasaulīga skumja.:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2010-03-27 19:46 (saite)
Ai, vientulīgi ir saņemties kaut ko darīt. A pēc tam jau nav tik traki, ja vēl ņem vērā, ka var pastaigāt nedaudz pa ledu, parādīt mazajiem bērniem slikto piemēru, ka tā var darīt. Ja vēl līdzi ir foto, tad gribās arī kaut ko sabildēt, par ko arī prieks.

Bet nu jā, ja nav kaut kas, ko paņemt līdzi, ar ko skumjas novērst, tad šāda pastaiga var saturēt arī skumjuma elementu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?