Šodien galīgi vīlos jūras peldē, biju gaidījis krutāku peldi, bet vējš bija gandrīz garām jūrai - rezultātā viļņi pārlieku nešķēlās, vēl gājām peldēt bedrē, kur vēl mazāk šķēlās. Vienīgi no otras puses - interesanti peldēt, kad jūra līdz kaklam un nākot vilnim jau ir pāri galvai.
Beigās vēl nedaudz pie krasta papeldējāmies, bet tur akal baigi pa smiltīm jāvārtās.

Rīt sola ZR vēju, tā ka būs jāmēģina tikt līdz jūra - pareizais vējš, kad ir kārtīgi viļņi.

Šodien jau es gāju peldēt, kad pie apmales bija palikusi vairs tikai sārta pussaule. Bet otrā pusē bija mēness.
Piekrastē bija izveidojies smišū sēklis, uz kura kāds bija sabūvējis smilšu pili.

Skaisti. Nākot ārā jau bija vairs tikai sarkanums pie apvāršana.

Un šogad es laikam esmu peldējis vairāk nekā ņemot visus iepriekšējos gadus kopā :D

Šovakar izmantoju iespēju, ka jūra ir blakus un devos peldēties. Atbraucu mājās, uzvilku peldšortus, paņēmu dvieli un gāju saulrietā peldēt pa jūru.
Tā īsti peldēt jau pa jūru reti sanāk, bet šoreiz mērķis bija tieši peldēt. Aizgāju un saulei rietot pārsimts metrus nopeldēju. Sajūta jau laba. Un arī saule šodien bija tāda izteikti sarkana, smuki.

Vakar vakarā veiksmīgi uzspēlēju pludmales volejbolu. Pat 8 vakarā bija nenormāla suta un spēlēt bija pietiekami nopietns pārbaudījums.
Taču vēlāk vakarā izskatījās skaisti - kā saule paslēpjas aiz mākoņiem. Patiesībā tā ir viena no skaistākajām lietām, kas ir saulrietos - kad saule slēpjas aiz mākoņiem un veidojas interesants krāsu salikums.
( bilde )

Šodien bija pavisam jauka un vienkārša diena - filma, saule, filma, saule un beigās atkal filma.

Divas no trijām filmām bija tādas interesantas. Ar savu pārdomas punktu par labo un ļauno.
Bet jūrā atkal bija mega saule. Tik mega saule, ka pat staigājot visu dienu cepurē, man ir pārkarsusi galva un arī diezgan normāli apsauļota seja.
Profilakses pēc sanāca uzspēlēt volejbolu arī ar bijušajiem trenniņpartneriem - un varēju teikt, ka tur es kritu ārā no līmeņa. Lai gan patiesībā nebija nemaz tik traki, vienkārši nav bijusi arī normāla spēļu prakse un tas pārmaiņu pēc bija diezgan aizraujoši.

Aizgāju vakarā līdz jūrai un tā tāda mierīga un skaista.
( Jūra )

Aizgāju pastaigāt gar jūru, pakāpelēt pa pēdējiem krastā palikušajiem ledusgabaliem, pabildēt apkārtni un savākt kādus pūpolus.
Tā jau naiss, vienīgi nedaudz iekritu ūdenī, bet tā - pavisam nedaudz. Atradu arī dzintara gabaliņu un galu galā sataisīju visādas bildes, un atpūtos svaigā gaisā. Pirmā dienas daļa tāda jauka.

Fiziskā kondīcija šobrīd gan ir apšaubāma - vakardien nedaudz (patiesībā jau pietiekami daudz) fiziskās aktivitātes un šodien jau ir problemātiskāk pārvietoties.
Bet nu jā - laiku un iespēju izmantoju un aizgāju pa pusdienslaiku nedaudz pasist bumbu pa smiltīm. Beigās jau tā tīri normāli - emocionāli, ar kārtīgu bļaušanu uzspēlējām. Pat beigās iekustējos un varēju arī paskriet, pagrūti gan bija, bet tomēr varēju.