Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2009-04-25 14:49:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:atputa

Saulīte spīd, silts. Tādu laiku jau nevar neizmantot, lai pabraukātu riņķī un ievērtētu pārmaiņas.
Tā nu izvilku savu braucamo un braucu pabraukāt pa mežu. Vēl jau ir vietām slapjšs un grūti izbraucams ceļš, taču gandrīz visur var tomēr tikt kaut kā cauri vai apkārt.
Tā jau forši pabraukāt pa mežu. Var to izjust, turklāt ir arī normāls fun uz kādiem 40 km/h braukāt pa šādiem meža ceļiem. Izbraukāt pa traktora ceļiem, lai redzētu, kur atkal kaut kas tiek zāģēts. Apstāties, lai saplūktu puķītes. Forši pavadīts laiks braucot pa mežu. Vienīgi meža izstrādes plāns tiek realizēts pilnā apjomā, jo mežš tiek zāģēts uz nebēdu. Šodien izdevās redzēt trīs traktorus, kas ved kokus.

Pēc tam vēl izdomāju, ka vajag apskatīt arī jūru. Tā bija tāda ļoti mierīga. Saulīte sildīja, līdz izdomāju, ka varētu arī nedaudz pasauļoties. Kādas 30 min arī pasildīju vēderu, bet pēc tam jau bija grūti nogulēt bezdarbībā. Šodien, laikam, hiperaktivitātes diena :D


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]skyblue
2009-04-25 23:32 (saite)
Par tām sentimentālajām īpašībām - nu, ka cilvēks zina, ko nozīmē izrādīt mīļumu, pieķeršanos. Šādas tādas patīkamas emociju izpausmes veselīgā daudzumā.

Tracina tie, kas nevajadzīgi izrādās un ir egocentriski. Tas tiešām var krist uz nerviem.

Es vispār nekad īpaši neesmu pieņēmusi kā normu, ka kkādā situācijā "vajag dāvināt puķes". Var teikt, ka man tas nav tik svarīgi, lai pēc tā vērtētu puķu dāvinātāju. Pārsteiguma pēc jau, protams, jauki, bet nu tas tomēr tā.. :) ir, ir, nav, nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-04-25 23:48 (saite)
Tā kā vairāk vai mazāk vaļsirdīgi atbildi, tad turpināšu uzdot jautājumus.
Ja ir kāds pretjautājums, tad to droši var jautāt.

Varbūt var nosaukt piemērus tādām īpašību izpausmēm kā mīļums un pieķeršanās. Man vienkārši nav pierast iet un apķert kādu.

Egocentrisks ar domu - stāsta, ka citi ir lohi un tamlīdzīgi?


Varbūt vari pastīt vēl kaut ko interesantu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skyblue
2009-04-26 10:59 (saite)
Nu ok, tad pastāsti, ko tu sagaidi un kā tu raksturotu labi pavadītu laiku kopā?

Tā tāda ikdienas čubināšanās, neaiztaupīti apskāvieni un citas izpausmes.
Un nav jau runa par kkādu "iešanu un apķeršanu". Tas tā bezpersoniski izklausās. Manuprāt, ja dabiski negribās otru samīļot tāpat vien, tad laikam nevajag nemaz piespiest sevi, jo nu kkas nav.

Apmēram tā, bet nu tas izapužas drīzāk caur izturēšanos, attieksmi, runas veidu.

Es nezinu, kas tev ir interesanti ;) Iespējams es te par visu pārāk poētiski izsakos, bet nu tā es lietas redzu un esmu pieredzējusi.

Ir jau tā, ka cilvēkam pašam jāatbilst tam, ko viņš vēlas citos redzēt.
Ja tev ir konkrētas vēlmes, tad pārliecinies vai tu pats tajās ietilpsti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-04-26 12:09 (saite)
Redzi meitenes jau parasti nekur neaicina, tāpēc ir stipri problemātiskāk atbildēt, ko es sagaidu. Es sagaidu, ka man varēs kaut ko pastāstīt. Es zinu, ka es pats īsti to nemāku darīt. Man ir vienkāršāk, es gandrīz vienmēr labi pavadu laiku. Man prasību līmenis ir relatīvi zems.

Nu jā, bet kā var pateikt, ka ir pienācis pareizais brīdi sabučināt un apskaut to otru cilvēku? Es zinu, ka esmu distancēta persona un no tā arī izeju. Ja kāds man pienāk pārāk tuvu, tad es vienkārši instinktīvi atvirzos tālāk. Man vajag laiku, lai pierastu, ka cilvēks uzturas manā komforta zonā.

Hmm. Nez, kā izpaužās tas, ka man būtu jāatbilst tam, ko es vēlētos rezēt citos, ja pēc būtības es meklēju daļēji to, kā man pietrūkst?

Ja kādam paliek neinteresanti, tad viņš sāk atbildēt - "jā, labi" un tamlīdzīgi. Tālāki jautājumi parasti neseko :) Tā ka vari mierīgi turpināt ar poētisko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skyblue
2009-04-26 12:32 (saite)
To nevar pateikt, kad ir pareizais laiks, jo to vnk jūt. Pārējais viss ir fake.
Tu nemaz nevēlētos to distancēšanos kkā mainīt?
Par komforta zonām runājot - īstā dzīve sākas aiz tām ;)

Mm, manuprāt, tu nepareizi nopozicionē to, kas tev pietrūkst. Pēc visiem dabas un universālajiem likumiem, ir jādod, lai kko saņemtu.

Man visp šķiet, ka es te pārāk gudri sprieži, jo reāli esmu par jaunu, lai spriestu par tik dziļām tēmām :D
Katrā ziņā man šķiet, ka tev derētu piestrādāt pie pašpārliecinātības un kkā pārmainīt to distancēšanos.
Man arī piemīt netikumus distancēties, ja nejūtos par kko pārliecināta, taču bieži vien otrs cilvēks nodomā, ka tas saistīts ar viņu, kgan pati savā galvā kko no nekā esmu izfantazējusi.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-04-26 13:20 (saite)
Vienkārši ir pateikt, ka es to gribētu mainīt, bet tam seko arī citas lietas.

Nu jā, tas ir kā apmainā, tu dod, ko otrs vēlas un saņem, ko pats vēlies. Tikai ir problēma, kā izveidot līdzvērtīgu apmaiņu. Ņemot vērā, ka tu īsti nezini, ko otrs vēlas, tad to nav nemaz tik vienkārši izdarīt.

Tās ir muļķības, ja saki, ka esi par jaunu, lai par kaut ko runātu. Ne jau cilvēki vecums nosaka, cik saprātīgi kāds runā vai nerunā.
Hmm. Tad saki, ka vajag vienkārši darīt un, ja kaut kas nebūs tā kā vajag, tad tas būs redzams?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skyblue
2009-04-26 15:13 (saite)
Visas problēmas ir prātā, atceries to.

To var uzzināt, izjust un galu galā vnk paprasīt. Nevajag sarežģīt lietas :)

Jā, apmēram tā :) Viena vien ir šī konkrētā dzīve, ko gan var zaudēt. Nezinu gan par redzēšanu, bet just tādas lietas noteikti var.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-04-26 15:18 (saite)
Problēmas varbūt arī ir prātā, tikai reizēm tās ir svešā prātā ;)

Paldies par viedokli!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?