Sviesta Ciba |

Martins (

mat) rakstīja,
@ 2008-09-24 09:15:00

Entry tags:

jautajums

Radās fundamentāls jautājums - cik sarežģīti ir aizvainot gudru cilvēku? Bet nevis tā vienkārši nedaudz aizvainot, bet tā pa īstam uz ilgāku laiku.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

solitudinarian
2008-10-08 05:08 (saite)

Onē, un tas ir pats ļaunākais – "nē" nav no gaisa izzīsti. Tieši tāpēc ir sarežģīti. Jo es pasaku kādu apgalvojumu, kas ir perfekts un turklāt arī skaists, un pareizs un neapšaubāms, un come on - pretī ir "nē, var spēlēt viens cilvēks divās komandās". You think that does not destroy one idea about worl in general?
Protams, pastāv iespēja, ka šāda pieredze sarunu biedru ļoti audzina, ja, bet audzinātājs ir tāds goda amats ar nepateicīgu atalgojumu.

See, un pat tad, kad es tiešām atbildu uz to kāpēc, es dabūju "nē", un ja es pajautātu – "kāpēc neatbild?" – saderam?– saņemtu argumentētu un ļoti pamatotu atbildi, kāpēc neatbild.

"Nākamais teikums ir patiess. Iepriekšējais teikums ir nepatiess."
Well, kā Tu tiec galā ar loģiskajiem paradoksiem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2008-10-08 09:44 (saite)

Dzirdot paplašināto paskaidrojumu par atbildi uz kāpēc, es to saprotu un redzu kādā veidā tas atbild uz šo jautājumu.
Lai nonāktu pie laba kopsaucēja reizēm ir nepieciešami ļoti daudzi nē. Katrs nē, savā ziņā ir iterācija uz kaut ko labāku, jo nākas izdomāt kaut ko jaunu, kam nevarētu pateikt nē, ko saprastu abi un kam piekristu abi. Tas noteikti ir audzinoši.
Audzinātājs nav goda amats ar nepateicīgu atalgojumu, tas varbūt ir nepateicīgs atalgojums īstermiņā, bet ilgtermiņā, tas noteikti ir pateicīgs. Vai nepiemini savus labos skolotājus ar labu vārdu? Lai saprastu audzināšanu ir vajadzīgs laiks.

Par loģiskajiem paradoksiem cilvēki ir sarakstījuši grāmatas un visādi par tiem domājuši, bet tajā pašā laikā nekas mega sarežģīts jau tur nav. Piemērma, manuprāt, šajā gadījumā vienkārši noteik cikliska atsaukšanās, kas pati pa sevi nav loģiski korekta. Šajā gadījumā sanāk, ka cikliskā atsaukšanās īsti nesanāk korekta. Bet tas ir līdzīgi kā apgalvot, ka ārā ir auksts tāpēc, ka ir sniegs, bet uz jautājumu kāpēc ir sniegs, atbildēt, ka tas ir tāpēc, ka ārā ir auksts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

solitudinarian
2008-10-08 10:24 (saite)

Sarežģīti tas ir arī tāpēc, ka māksla vispār ir pirmkārt estētisks baudījums, un šie loģikas un argumentu paraugdemonstrējumi ir māksla per se. Savukārt lai diskutētu par mākslas darbu, vajag pietiekami spēcīgu teorētisko un empīrisko bāzi līdzsvaram. Un ne visi no mums abiem ir perfekti ekvilibristi ;p

Jā, bet tur jau ir tā lieta. Ja zūd līdzsvars, saruna zaudē jēgu, un somehow tas ir – sarežģīti.

Un ar skolotājiem nav viegli, vismaz ne skolēniem. Dabisks instinkts liek šo cilvēku cienīt un, iespējams, pat apbrīnot. Un tad sākas skumjais stāsts par to, kā cilvēks cilvēkam kļūst dievs. Es, piemēram, daru, ko varu, lai Tu man nepatiktu.

Bet in fact sniegs ir tādēļ, ka ir auksts - tā kā ārā ir auksts, nokrišņi maina agregātstāvokli un no šķidra lietus pārtop kristāliskā sniegā. Tas, ka nokrišņu esamību per se nenosaka gaisa temperatūra, droši vien ir cits jautājums. Bet sniegs kā nokrišņu forma ir temperatūras pazemināšanās dēļ.

gaidu laipno nē un domāju par to, ka gudrs cilvēks nekad neļautu sevi ievilināt diskusijā par jautājumiem, par ko viņam nav nekādas jēgas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2008-10-08 13:42 (saite)

Māksla ir nevis loģika, bet loģikas nepilnību izmantošana, tā lai to nevarētu pateikt, ka tas nav korekti.

Nelīdzsvarota saruna ne vienmēr zaudē jēgu, tā vienkārši kļūst kādam neinteresanta, drīzāk.

Varbūt bērnībā arī liek cienīt un apbrīnot, bet lēnām šī apbrīna pazūd, ja vien skolotājs nav patiešām labs skolotājs. Cik tad var klausīties visādos runātājos? Kāda jēga kaut ko darīt, lai veicinātu savu nepatiku pret kaut ko?

Tas bija piemērs par to kā var izveidot loģiski nepatiesu apgalvojumu un mēģinājums pierādīt, ka tas nav loģiski pareizs ir nebūtisks :P

Gudrība ir tikai viena no īpašībām, tai seko vēl daudzas citas. Piemēram, ziņķārība vai tieksme pēc interesantām lietām. Diskutēt par lietām, par kurām nav lielas saprašanas savā ziņā arī ir prāta izaicinājums, jo lietas var saprast pēc līdzībām, tāpēc ar prāta palīdzību var teoretizēt šīs lietas un arī tādā veidā diskutēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	solitudinarian 2008-10-08 15:17 (saite)
	kāpēc bildē ir suņa seja? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2008-10-08 17:33 (saite)
	Tāpēc, ka saka, ka suns ir tāds pats kā saimnieks, tas ir mans suns, kurš ir līdzīgs man, tāpēc tas savā ziņā simbolizē arī mani. Why not? ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	solitudinarian 2008-10-08 17:52 (saite)
	You know - kad visi argumenti izsmelti, pārejam uz personiskiem apvainojumiem. precīzāk, jautājumiem. same thing anyway. kāpēc Tev ir suns? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2008-10-08 18:12 (saite)
	Jā, jā :D Suns ir tāpēc, lai tas palīdzētu nodarbē. Tas ir darba suns. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	solitudinarian 2008-10-09 05:02 (saite)
	kāds ir visskaistākais mirklis medībās? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2008-10-09 07:09 (saite)
	Medības sastāv no mirkļiem, taču es tos vērtēju tikai kopumā. Turklāt, katrs acumirklis taču ir dažāds? ;) Tas ir process, kuru vērtēju tikai kopumā, es necenšos atzīmēt tā negatīvās vai pozitīvās puses, jo tas viss ir ļoti diskutabli. Skaisti ir vērot mežu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	solitudinarian 2008-10-09 07:57 (saite)
	pēdējais teikums ir skaists . (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2008-10-09 10:06 (saite)
	Mhm (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: