Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2008-01-05 18:55:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:atputa

Ko dod sniegs, ja tas netiek pareizi izmantots medību laikā?

Šodien paredzētā gandarījuma vietā no lieliskām medībām, tas ir tikai nedaudz. Patiesībā, tas lielākoties ir tāpēc, ka pa dienu vienā vietā redzēju uz stigas stāvam vairākus staltbriežus un pēc tam vēl redzēju arī pa priekšu aizskrienam meža cūku, bet diemžēl nedaudz par tālu un pārāk lielos krūmos, bet vismaz tas kā lai saka nedaudz uzlaboja garastāvokli.
Njā, jaukais suns arī sajuta meža cūku un aizskrēja pa pēdām pakaļ. Tā ka vakars mežā nedaudz ievilkās. Patiesībā diezgan normāli pēc kādām divām stundām arī sagaidījām atpakaļ. Vismaz labi, ka biju paņēmis fotoaparātu un varēju paspēlēties un mēģināt nobildēt kādu interesantu bildi.
Iespējams, ka arī kādu no tām varētu vēlāk arī parādīt.

Labi vismaz, ka pārāk nenosalu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]cadeau
2008-01-07 22:28 (saite)
Arī meža cūka, kura uzbrūk? Kad biju maza, staigājot pa mežu, tā vienreiz bija. Man paveicās, ka opis ievēroja viņu tuvojamies man un aizbaidīja.
Bet neuzskatu viņu par savu draugu vai ienaidnieku.

Nu, tā ir cita runa, kad ej baudīt dabu! Agrāk pie mājām mums no meža iznāca stirniņas un brieži. Vairs nav manīti. Jau ar pagājušo gadu nevienu neredzam. Šķiet, ka kāds būs nomedījis.
Vēl esmu sarunājusies ar vāveri. Pierunāju viņu nemukt. :D

Par to, kāds ir labs mednieks, nebildīšu ne vārda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-01-07 22:47 (saite)
Nu tad sanāk, ka meža cūka ir izaicinājusi Tevi uz ringu un tur vairs draudzības nav. Njā, bet sajūta tiešām nav laba. Kad vedu suni uz apmācību pa meža cūku aplokā, tad tur arī bija tāds jau diezgan liels surķis, kas nebūt vairs nebaidījās no cilvēkiem un arī reizēm skrēja to virzienā. Nebūt nebija patīkama sajūta un pārāk tuvu nebija vēlmes tuvuties.
Nu jā, nav jau zvēri nekādi draugi vai ienaidnieki. Vienkārši nosacīti to var apzīmēt šādi. Brīdī, kad man nav bisi vai zvērs ietilpst kategorijā nedrīkst šaut, tad man ir pozitīvas izjūtas pret to. Gadījumos, kad man ir bise un zvēru drīkst medīt, tad uzreiz ir doma, ko varētu izdarīt, lai pa to zvēru varētu uzšaut un veiksmes gadījumā arī nošaut. Kā saka, uzreiz darbojas dabiskais medību instinkts. Tā vienreiz kaut kad ap februāri gāju pastaigāt un vienīgais, ko varēja medīt bija lapsas. Medības bija pieteiktas, tāpēc izdomāju, ka paņemšu bisi, ja nu ieraugu kādu lapsu, un fotoaparātu, jo cerēju ieraudzīt kādu buku, kas pa sniegu kaut staigā riņķī. Tā nu gāju un skatos, ka pretī nāk veselas divas lapsas. Nebija ilgi jādomā par savu izvēli - ātri domāju, kā no pleca klusām noņemt bisi un izdarīt veiksmīgus šāvienus.

Zini, nu zvēri arī maina savas platības. Stirnas gan parasti uzturas vienā vietā vairāk, bet brieži jau var mainīt platības vairāk. Rudenī, ziemā izber kādus ābolus, vēl kādu našķi un gan jau redzēsi atkal.

Labs mednieks ir stiepts jēdziens. Bet es labprāt arī dzirdētu no Tevis dažus vārdus par Tavu labā mednieka interpretāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2008-01-07 22:57 (saite)
Nu, jā briedi redzēju tik vienu reizi. Bet stirniņas parasti iznāca pa trim, četrām vai pat piecām. Es nekādus našķus tagad nevaru viņām noorganizēt.

Stiepts jēdziens, kā lai izsaku savas domas, kas ir tikai priekšstatu līmenī? Mana interpretācija, zinot tikai nostāstus par vecvectēvu, par mammas paziņu medībām. Nē, ne šoreiz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-01-07 23:15 (saite)
Našķus var noorganizēt vienmēr, kaut vai kādu gabalu maizītes aiznest. Laika, telpas atšķirtība arī ir pārvarama, jo var taču noorganizēt, ka to izdara kāds cits, kam laika, telpas atšķirtība nav pārāk liela.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?