nupat biju vienā tādā mazmazītiņā vietējā veikalā, kur cilvēku parasti nekad nav, jo nekādu produktu un tādu lietu tur arī gandrīz nekad nav, bet ir tikai viens permanents skumjš onkulītis, kurš caurām dienām sēž pie tukšiem plauktiem un klausās kaut kur veikala dzīlēs noslēptu kasetnieku, no kura skan aerobikas nodarbības.

ir tik jauki tur pirkt majonēzi, klausoties fonā "kājas augšā! plecus atgāzt! rokas uz sāniem!"
fuck supermarkets, es to vienmēr esmu teicis, un savas domas nemainīšu