es ilgu laiku esmu centies saprast, kur slēpjas Šekspīra "Romeo un Džuljetas" pievilcība, un par ko vispār ir šī luga, jo tā nav par mīlestību - par visu ko citu, bet tikai ne par mīlestību.
lūk, tas ir tāds smalks Viljama fakaps, imho
kad gribi, lai tavs darbs ir populārs, uztaisi 14 gadīgu galveno varoni
vai arī rīkojies kā Nabokovs, kura "Lolita" ir tīri lingvistiski triki, ģeniāli abās valodās. bet kā tu vēl savādāk varētu pārdot savus lingvistiskos trikus, ja ne bez sižeta, kurš aizies vienmēr un jebkādos apstākļos?
vai arī rīkoties kā Pinčons, kurš jau atklāti zviedz par šo kruto literāro paņēmienu.

un jā - par ko tad īsti ir "Romeo un Džuljeta"?