runājot par
šo tēmu - man šķiet, ļoti daudz kas ir atkarīgs no nāciju lingvistiskajām tradīcijām
kad mēs tikko iepazināmies ar nākotnes draugu un grupasbiedru džonu, viņš mēdza teikt "martins", pēc tam, kad jau sāka lauzties infernālajā latviešu mēlē, principiāli teica "mārtiņš"
es visu laiku domāju, ko viņš tā parījas, saki savu anglisko "martin", tas pats vien ir
ne tas, ka es tur gribētu būt mārtins
frīmens,
čazlvits, vai
īdens, bet nu lai tur neviens pārāk nesatraucas
mans maskavas draugs kostja sauc mani par мартин. es neparījos, man tas ir ļoti okei. a, piemēram, juris viņam tiešām ir юрис, nevis юрий vai юра. juris neparījas vēl vairāk
tā kaut kā
karls straips no grupas rem komentos arī saka, ka esot ok