šitais ir dēļ mūsu 'patskaņu sinhronitātes' nelaimīgās. (t.i. ar 'e' apzīmējam divas skaņas, kas lokot var mainīties - bet reti kur mūsu 'platas e' līdzīga skaņa tiek apzīmēta ar e. Tā nu mēs nejūtam, kurā brīdī no klasiska 'e' aizpeldam ļoti tālu. Piemēram šeit -

t.i. vārds 'iela' ir tāds, kur raksti 'iela', bet izrunājam tā, it kā būtu rakstīts 'iala'. Pat ne platais 'e', tur ir ļoti tīrs 'a'.

Ar ia arī dažiem reizēm ir problēmas - bet nu nav TIK traki, ja arī izrunā lauzti, tad, teiksim 'iela' pat būs pareizi (ok, ar ietvi būs sliktāk).