tajās notika divi ievērības cienīgi momenti

a) pirmkārt, annuāli pēc īpaša uzaicinājuma pludmali pameta askerovs, galu galā, kas tas par čgk bez no zāles izmesta askerova 

b) šajā pašā virzienā aizdevās rūdera rosnano [edit: hatespeech] jobanais tīms

nu a ko lai vēl pasaka par sešiem vīriešiem, pieci no kuriem ir par mani jaunāki tā uz gadiem desmit, kas tupa skatās uz gleznu par absintu, un spriež, tas ir monē vai pikaso, pie tam rodas iespaids, ka tie ir arī vienīgie gleznotāji, kurus viņi kaut cik atpazīst

es šajā minūtē paguvu atcerēties daudz ko. piemēram to, kā mūsu kultūras vēstures skolotāja ar cirvi un naglām iezāģēja galvā, ka franču impresionisms - tas nav tikai klods monē. ka tur ir vairāki cilvēki. jā, edgars degā ar laiku kļuva par vienu no maniem mīļākajiem tēlotājmāksliniekiem, taču gleznu par absintu ES ZINĀJU JAU NO VIDUSSKOLAS. ar visu mūsu lamāto izglītības sistēmu, bet tas bija skolas jautājums. skolas. videnes.

mani gados jaunie lasītāji, es nezinu, ko jums tur tagad māca, varbūt, kā pareizi prezervatīvu uzmaukt sev galvā, bet katrā ziņā don't be dolbayob:

Edgars Degā "L'absinthe", 1893