runājot par pareizragztību man jau sen interesē, kā litratūrā vai publicistikā lietot frāzes svešvalodās vai angliskojumus

lūk, piemēram
Pie pokera galda sēdēju es un trīs fiši.

latviski pokera slenga jēdzienam 'fišs' nav precīza analoga, nelietosim taču politkorektizēto murgu "rekreatīvais spēlētājs", jo no tā vispār nevar saprast, čozahuiņa.
pirmkārt, parasti ir mēģinājums likt šo vārdu tekstā pēdiņās. taču pēdiņās pie mums liek ko - citātus vai ironiju.
otrkārt, ir mēģinājums rakstīt šādu vārdu italikā - bet italiks ļoti bieži un daudzās valodās ir vārda nozīmes izcēlums no autora puses. bieži vien italikā nez kāpēc raksta latīņu spārnotos izteicienus, kurus būtu jāraksta pēc visas loģikas (jo tie ir citāti!) pēdiņās
treškārt, sākas stenēšana "a varbūt šo neveiksmīgo frāzi vai vārdu apmainīsim, izlaidīsim, norediģēsim", tā ir kastrētu kaķu psiholoģija, un mēs to neapspriedīsim šī žurnāla sakrālajās lappusēs, kur katrs vārds ir pravietisks, tā, aizrāvos

pēc kā es sapratu, ka angliskojumus tekstā izdalīt nevajag vispār
vēl vairāk, latviešu tekstā arī tiešais angļu vai vācu vai franču teksts nekādi nav jāizceļ (ja liekas, ka nesapratīs, rakstīšanas telpā vienmēr ir vieta piezīmēm un paskaidrojumiem)

gribi rakstīt kruta latviski, don't be a pussy.