aplūkosim situāciju no kristietības ētiski morālās pozīcijas
tātad dots: pēc apokaliptiska pasaules gala vientuļas salas krastā izpeld pēdējie cilvēki uz zemeslodes - divi džeki un viena džuse

uzreiz atmetīsim šo "viņi rīkosies cilvēces interesēs", kas no formālās loģikas viedokļa ir absurds, jo cilvēce šobrīd - tie ir viņi paši, tātad viņi rīkosies savās interesēs, nevis kaut kādas citas, vairs nepastāvošas cilvēces vārdā

kaut kā ir jārisina emocionālās un fiziskās tuvības jautājums

a) neviens nekniebjas ne ar vienu, bet visi slavē dievu. labs, bet gaužām nestabils variants, jo kādreiz taču tas apniks un sāksies citi varianti.
b) viens džeks pārgriež rīkli otram džekam, izmet līķi okeānā un iet kniebties ar džusi, tādējādi izveidojot minētajām ētiski morālajām pozīcijām pieņemamu sabiedrības pamatšūniņu.
c) abi džeki un džuse izveido zviedru ģimeni. vispār jau variants laikam ir iespējams tikai tādā variantā, ja visi ir zviedru ģimenes kategoriski atbalstītāji, a tāda iespēju sakritība ir mazticama, kā rezultātā mēs ātri vien nonāksim pie varianta bē
d) džeki vālē viens otru, džuse apvainojusies sēž pludmalē. ko lai saka - vispacifistiskākais variants (bet vispacifistiskākie un miermīlīgākie varianti parasti nekādi neatbilst minētājām pozīcijām)
e) viens džeks kniebjas ar džusi, otrs drāž jenotu, pandu un albatrosu. faktiski, visideālākais risinājums, kā izdzīvot pēdējiem trīs cilvēkiem uz vientuļas salas.