vēl nesen pie spices pie manis ar komerciālu priekšlikumu vērsās kaut kādi arābu šeihi (kas pēc galējās anamnēzes sastādīšanas laikam bija parastākie turki)
iegādāties šveices nažu komplektu oriģinālā iepakojumā
tur kādi naži piecpadsmit, glīti, ko lai saka, man patika, lai gan par izstrādātājfirmas iegravējumu un pārējo autentiskumu man grūti spriest, neesmu tur kopenhāgens
nodemonstrēja kā griež papīru, un ka tikai vēl nerunāja ar vēderu un nevilka no kabatas trusīšus ar baložiem
piecu minūšu kaulēšanās procesā (kuru ārkārtīgi sliktā krievu valodā novadīja mongoļu tatāru jūga pārstāvis pats ar sevi) darījuma summa no pieteiktās starta cenas simts latu apmērā, pateicoties inflācijai, derivatīviem un džona dou indeksa kritumam nokrita uz divpadsmit lašiem
kaut kādā brīdī pat noticēju, ka turki moš toč nopirkuši kautkur rīgā šveiciešu nažus, brauc uz lidostu un mīž, ka ar viņiem neielaidīs dirižablī
bet pēc tam padomāju - A NAHUJ MAN VISPĀR VAJADZĪGI 15 ŠVEICIEŠU NAŽI? es ko, uztāšos cirkā vai piedalīšies lost ekspotīcijā? danunah. atteicos no komercpiedāvājuma.