kill bill
ar laika ciklu ir nelāgi.
es pamostos agri no rīta, tad man ir lielisks noskaņojums, man galvā skan kaut kāda dziesma, un tā ir tik skaista dziesma, ka es gandrīz apraudos, es nemānos.
un tad viss sāk grimt, un ap diviem dienā ir noticis kaut kas, nezinu kas, bet man jau vairs nav jauki. man vairāk negribas darīt tās lietas, kuras gribas septiņos.
bet ir jau vēl septiņi vakarā, tas ir drausmīgs laiks. skaidrā man ir vienīgā vēlme uzreiz aiziet gulēt, jo es atbildu pārējiem cilvēkiem kaut ko galīgi neadekvātu. ja es esmu piedzēries - vēl vairāk. man vienkārši nav jauks noskaņojums, man tāds nu nekādi nevar būt septiņos vakarā, es esmu galīgi neizturams.
tad vēl ir nakts, un viss, kas notiek naktī, ir jauks. jau pēc definīcijas jauks. pie tam zinot, ka vēl būs rīts, kurš atnesīs tev mīlestību.

es nemocos ar to, man tās stundas ir vienkārši kā tādas tonnas uz pleciem, kas uzliekas - noņemas.