Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2009-05-29 13:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
gara teļega par pasaules iekārtu, var nelasīt + mans "42"
no tā, cik vakar izlasīju frendlistē, vot, te bija diskusija

vispār jau ričards dokinss (angļu ateistu hedlaineris, diezgan neirotisks tips) savā grāmatā samērā "the god delusion" (neesat lasījuši? asi nosodu!) ozalupī agnosticismu, jo jautājumā par "dievs ir/dieva nav" viņš kā zinātnieks neuzskata, ka tas ir 50/50 jautājums - pēc varbūtību teorijas dieva neeksistence ir daudz ticamāka

savukārt, atšķirība starp teologiem un zinātniekiem ir tāda, ka zinātnieki tā vietā, lai apgāztu un strīdētos ar radītāja teoriju (vismaz kristīgās pasaules uzskati absolūti iet pa šuvēm tikko uz tiem stingrāk paskatās no saraukto uzacu apakšas), bīda un pierāda savu evolūcijas teoriju - pie tam, ja dabā kaut vienā organismā, kaut vai pēdējā baktērijā tiks atklāta kāda detaļa, kuru nevarēs izskaidrot evolūcijas ceļā, tā viss darvinisms aiziet pa pipelēm. a teologi kā nav, tā nav neko atraduši.

vispār jau dokinss ļoti daudz ko pareizi raksta, bet ir divas lietas, kuras es viņam ne galīgi nesaprotu.

piemēram, vispār cenšoties skaidrot, kāpēc cilvēkam pasaules vēsturē vispār visu laiku ir bijusi vajadzīga reliģija, viņš to skaidro kā kaut kādu emocionālu subproduktu, kas tiek iemantots no bērnības, vecākiem un tradīcijām. te, protams, ir kaut kāda neliela daļa patiesības , taču tas, ko viņš kā zinātnieks (un nevis psihologs!) totāli nenovērtē, un tas, ko nenovērtē tie, kuri apgalvo, ka reliģijas piekritēji rīkojas iracionāli - tā ir ticība. ticība vienalga kam - sev, dievam, borhesam, 45-ā izmēra pleznām, ticība kā pievienotā vērtība, pārliecības būsts.

kāpēc cilvēks tic augstākajam spēkam, nevis pleznām? tāpēc, ka katrs dziļi sirdī zin, cik viņš ir mazs, bezspēcīgs un nožēlojams kosmosa priekšā. to katrs zin vai vismaz nojauš. plus reliģija vēl vieno (atceraties, ka bija laiki, kad nebija ne valstu, ne pilsētu un pat tautas bija sašķeltas - kas tad bija identity?!), un tieši šī pievienotā vērtība ļāva vienām ciltīm izdzīvot, bet citām - nē, unifikācija un solidarizēšanās kādreiz ļāva lielākām cilvēku grupām sasniegt mērķus organizētāk un efektīvāk. tāpēc ticība, lai cik hitrožopa no malas tas viss neizskatītos - tā ir tomēr racionāla pozīcija. taču ir vēl viena fiška. ja tā ir racionāla pozīcija, kas palīdz reliģijai izdzīvot līdz šodienai un izkonkurēt vājākos - tad reliģija ir absolūti saprotama un skaidra darvina evolūcijas sastāvdaļa.

noasa mērķis nav padoties liktenim un doties pie paradīzes vārtiem. noass sakrauj putnus un zvērus šķirstā, un dodas glābt pasauli kā brūss viliss.

tāpēc otra lieta, ko es dokinsam nesaprotu, ir par antropo planetāro un kosmoloģisko principu - kādi tur vispār var būt strīdi ar teologiem, visa, VISA galaktika ir organizēta, lai palīdzētu saglabāt un turpināt dzīvību sevī - tāpat kā dabas organizācija uz mūsu planētas ir vērsta uz to, lai šī dzīvība saglabātos un turpinātos, to pašu dara arī piena ceļa galaktika, kas dod mums hēliju, rādiju, ūdeņradi un simtiem citu elementu, kas nāk no tālām un degošām zvaigznēm, ja visa šī ķēdīte stiepjas no vienas ūdens piles līdz milzīgiem degošiem kosmosa ķermeņiem, nav grūti iedomāties, kāds ir cilvēku mērķis uz šīs planētas. saglabāt un turpināt dzīvību. āmen.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]begemots
2009-05-29 14:45 (saite)
Nu, čuvak, nevajag demagoģēt ar terminoloģiju. Tas, kas Dokinsam un daudziem zinātniekiem pasprūk, gribot negribot, ir runāt par tām pašām planētām un galaktikām tā it kā tām būtu mērķi. Tevi arī turpat zanosit.

Mērķis ir kaut kas tāds, uz ko var tiekties tāds, kas var arī tiekties uz ko citu.

Planēta vienkārši savā nodabā griežas ap savu asi un mērķa tai nav un nevar būt, ibo tā nav animated matter in itself.

Citiem vārdiem, tikai cilvēkiem, vardēm (un iespējams baktērijām) var būt mērķi. Planētām, galaktikām un Saturna gredzeniem es piekritīšu, ka mērķi ir tikai tad, ja es sapratīšu, ka tiem piemīt kaut kas saprātveidīgs. Piena ceļa galaktika neko "nedara", jo tās nemaz nav. Ir tikai virkne ar inaninmētiem objektiem, ko cilvēki ir sev noderīgu iemeslu dēļ sagrupējuši kopā un nosaukuši par vienu objektu.

Citādi jau правду глаголеешь, падре.

Vienīgais vēl, kam piesieties, Dokinss ir brits, nevis amītis. :P

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2009-05-29 16:35 (saite)
nu, vārda "mērķis" vietā mēs varam lietot vārdu "funkcija"
kosmoss ir organizēts, tur ir tā fiška, un daba ir organizēta

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2009-05-29 17:13 (saite)
Erm. jā... un nē.

Kosmosā tiešām ir lietas, kas ir kaut kādā veidā strukturētas un kurām mēs varam piedēvēt kkādas "funkcijas". Bet apgalvot, ka tam ir jelkāds sakars ar to, "lai palīdzētu saglabāt un turpināt dzīvību sevī" ir maigi izsakoties dīvaini.

Jā, patlaban Zeme (kā planēta - kosmisks objekts, nevis kā dzīvās dabas kopums) ir sasodīti piemērota dzīvībai. Tā tas nav bijis vienmēr un pēc kāda laiciņa atkal vairs nebūs un mēs visi(Zemes dzīvā daba) nomirsim, iespējams atskaitot baktērijas. Tas pats ar kosmosu pa lielam, kad pamainīsies pietiekami esošās konstantes un izies no Goldilocks zonas, pif paf, kiss carbon based life good-bye.

Dabas kā tādas nav, bet tas, ka ir izveidojušies objektu veidi, kuriem piemīt dzīvība, un ka ir atlases kārtā miljonos gadu palikuši vairāk vai mazāk tādi, kuriem piemīt īpašība izplatīties un vairoties, tas ir tikai loģiski, jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?