vai arī mana nepatika pret postroku
mēs paši spēlējām postroku, jo tas bija absolūti kaut kas jauns un novatorisks, ko mēs sev atradām, mums tas bija baigi interesanti un aizraujoši. mēs arī vārdu "postroks" tad nezinājām, spēlējām ģitāras tā kā mums patīk, viss.
un tad 150 000 grupas sāka monotoni dročīt uz viena spacemen 3 akorda, man, teiksim, patīk, kad to dara džeisons ar čuvakiem, bet ir tik nenormāli garlaicīgi,kad to sāk darīt 150 000 grupas.
es "postrokā" redzēju iespēju, kas pamudinātu radīt kaut ko jaunu, postroks radīja tūkstošiem bezjēdzīgu klonu, kā pankroks deviņdesmitajos.