a vēl klau, lī, kas man ienāca prātā - a ko tomēr mums dod tāda lieta kā vecāku audzināšana?
nu kaut kādu tur inteliģenci, tipa, dakšiņu kurā rokā turēt, lai arī es visu ēdu ar dakšiņu, kas nav zupa, līdz gadiem divdesmit pieciem, un man arī tagad riebjas ēst gan ar nazi, gan dakšiņu
es nezinu, es esmu visu skolas vecumu faktiski audzis uz ielām, ne tas, ka mani vecāki nemīlētu, bet tas, ka man viņus pašam nekad īpaši nav vajadzējis, tādā AUDZINOŠĀ nozīmē
un taču beigās esmu izlasījis dahuja grāmatu, redzējis dahuja filmu, publicējies pāris gudros žurnālos, puslīdz iemācījies kā apieties ar valodu, un vēl ļoti labi pazīt cilvēkus, samērā skaidri formulēt domas un emocijas, un patiešām to visu vairāk nekā mani vecāki