es nekad neapvainojos, ja kāds mani mēģina aizvainot netā. tas nav noticis bieži, bet gadījumi ir bijuši. kaut vai tā pati shelly mani ir apsaukājusi. ko tas ir mainījis mūsu atttiecībās - pilnīgi neko. man šķiet, ka mēs esam labi draugi, un man nekāds naids pret saviem draugiem nav iespējams.
kādēļ? pirmkārt, jau tāpēc, ka lamāšanos internetā es uzskatu par laika tērēšanu. man diskusijā ir nozīmīgs tikai konstruktīvs dialogs ar cilvēkiem, kuri uz to ir spējīgi. mani spēj aizvainot tikai cilvēki, kurus es labi pazīstu IRL, un kuri labi pazīst mani.
piemēram, man ir pilnīgi antipolāri politiskie uzskati ar deep un ritvars. bet mēs nekad neesam viens otram pateikuši kādu sliktu vārdu. un es ļoti cienu šos cilvēkus, jo viņi spēj argumentēt savus viedokļus, lai cik arī tie nebūtu antagonistiski maniem uzskatiem.
ar lamuvārdiem vai nozākāšanu man neviens neko un nekad nepierādīs. es nezinu, kāpēc cilvēki tā rīkojas. varbūt viņos ir kaut kas sakrājies, kas tagad jāizgāž ir tīklā, kur autoru aizsargā anonimitāte.
es esmu strīdējies ar dienasgramata par vairākiem jautājumiem, un viņa argumentētais viedoklis ir man licis mainīt uzskatus.
tas ir tāpēc, mīļie cibiņi, ka es daudz ko no jums mācos, un nebūt neesmu ietiepīgs āzis.

mīļā nrk, es tevi kaut kā aizvainoju?

svētdienu es pārsvarā pavadīšu miega stāvoklī.
ar vienu aci vēl paralēli vērošu teļļuku.
un uz "lost" pa ltv7 pacelšos spārnos.

lūk, runājot par nāvi.
es jau esmu teicis, ka no nāves kā tādas es nebaidos. toties no veidiem, kā tas var notikt, es baidos gan. piemēram, man ir neizskaidrojama fobija pret čūskām. daudz vairāk man ir bail no tā, ka man varētu iekost nevis satracināts tīģeris, bet kobra. lūk, man tas liekas šausmīgi - tev nāvējoši iekož, un vēl paliek laiks, lai to aptvertu. man patiešām dzīvi gribas beigt kaut kur nositoties ar automašīnu, taču kaut kā ir sanācis, ka man riebjas sēdēt pie stūres.