vēl par peli, kuru sauc Pele, jo man fantāzija nekāda:

tad, lūk, kad Pele bija nozudusi nedēļu projām un tad atgriezās, man izjūtas bija tādas, ka, jā, viņas kaut kā ļoti pietrūka, nu bet es par viņu neuztraucos, lai arī katru dienu iedomājos, protams, nu bet viņa izskatās tik braša un veikla, ka ar viņu nekas notikt nevar, nupat ieskrēja istabā, acis spulgo, aizgāju, noliku pie durvīm siera gabaliņu un delikāti aizvēru istabas durvis, ja pazudīs atkal, es nepārdzīvošu, lai arī drusku pārdzīvošu, nu ko tur, iedomāšos par savu peli katru dienu

ceru, ka izklāstīju savas domas skaidri un saprotami