no žurkām ar bail! man reiz uzdāvināja žurku - es uztaisīju Kaķusievietes cienīgu lēcienu, piedevām atmuguriskiun piezemējos uz metru ar kapeikām augstās bāra letes uz skaitli trīs! :DDDDD
kad biju maziņa, 4 gadi.. gulēju acīm vaļā un domāju savas mazās domas un viena man pārskrēja pāri sejai! loģiski sabijos un sakliedzos, bet nu visi manas ģimenes sievišķi no mammas līdz vecvecmāmiņai tā auroja, ka sabijos vēl vairāk un tagad ir bail dikti.
sešos gados saslimu ar žurku mēri. man pateica, ka slimas žurkas siekalas vai kas citsir iekļuvis manā ēdienā. gulēju nedēļu bez samaņas.. a kad sāmaņa bija redzēju, kā lielas žurkas slēpjas aiz stūra, lai uzbruktu man, kad to vismazāk gaidu un nosiekalotu. man nav bail...man ir dikti bail, lai gan apzinos, ka tie ir mazi dzīvnieciņi, kam no manis irbailvēl vairāk.