Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2007-12-27 13:29:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man jau sen ir tāda atziņa radusies galvā, ka mūsu laikos patiesība var būt tikai destruktīva. pie tam destruktīva jebkādos virzienos. dzīvot mums ļauj tikai augsta melu koncentrācija atmosfērā. kas ar unabomberu, kas ar dimiteru. pirmais saprata esošās sabiedrības nākotni, nevēlējās ar to sadzīvot kopā un sāka spridzināt cilvēkus. otrs saprata pasaules kārtību, nevēlējās ar to sadzīvot kopā, un aizgāja meklēt ienaidniekus. atrada, aleluja.
pārējie glušī vodku pie mazākās saskarsmes ar. glušīt apziņu vispār ir iespējams trijos veidos - ar skābēm (alčāgs, kafija, cigaretes, narkotikas, etc), ēdot un diršot.

jo modernās bailes jau nav no nezināmā. modernās bailes ir no pārāk labi jau zināmā, ne tā?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]tiesibsargs
2007-12-27 15:03 (saite)
nē nu es jau tev daļēji piekrītu - ka neba nu mums te kaut kas baigi jāmaina (fīča manuprāt elementāra - tā kā es neesmu prasījies pasaulē, tad atbildības sākotnēji man nav par to kas te notiek). bet tomēr no trim izvēlēm - padarīt pasauli sūdīgāku, atstāt tādu pašu, vai nedaudz labāku... man tomeŗ tuvāka pēdējā. jo ja gluži nesanāks, tad būs vismaz otrais variants.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2007-12-27 15:14 (saite)
Ar labiem nodomiem ceļš...
Domāju, ka pasauli padarīt labāku var tikai tādējādi, ka tu "nedari otram to, ko negribi, lai dara tev". Tb, nenogalini, nedari sāpes, nejāj smadzenes. Ja visi (VISI!) to ievērotu, tad nebūtu problēmu nedz ar integrāciju, nedz imigrāciju.
Visi mēģinājumi masveidā mainīt pasauli ar kaut kādu lielu, vispārēju ideju palīdzību, imho, jau saknē ir lemti neveiksmei. Protams, tehnoloģiju progress u.tml., kas ļāvis reāli funkcionēt demokrātiskai, atvērtai sabiedrībai, varētu tikt pieskaitīts pie tādām globālām parādībām, bet tas drīzāk ir veidojies pašplūsmā, tipa, cilvēki sev individuāli dzīvi atvieglot gribēja, tāpēc arī noderīgas lietas izgudroja.
Ceru, ka ir saprotams, ko es gribēju teikt. Īsāk sakot - ja cilvēks sit pie krūts un saka, ka viņa, un tikai viņa patiesība ir vienīgā un pareizā, bet jūs, zemcilvēki, galīgi nepareizi dzīvojat, tad tas ir nožēlojami, lai kāda būtu šī patiesība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tiesibsargs
2007-12-27 15:24 (saite)
1. neesmu naivs, nekad visi tā nedzīvos. un turklāt tas vienalga nederēs universāli, jo tas, ko negribi tu, man varbūt tieši vajadzīgs, un tad es cietīšu tāpēc, ka tu man to nedod...

2. ar lielām idejām nav problēmu, ja tās netiek fundamentāli iecementētas un padarītas analīzei, kritikai, dekonstrukcijai nepieejamas.

3. protams, ka viss notiek pašplūsmā, taču to nevajadzētu traktēt tā, ka pohui ko mēs darām, viss beigās būs labi. humanoīdiem IR iespējas virzīt šo plūsmu. tā ir bīstama atbildība, bet tā nu tas ir.

4. piekrītu arī pēdējam apgalvojumam. jārullē ir argumentācijai, nevis demagoģijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2007-12-27 15:43 (saite)
Aktīvā pozīcija cilvēkmīlestības postulātā ir "dariet otram to, ko gribētu, lai dara jums". Tas salīdzinoši iedrošina vairāk nekā "nedarīt..", bet arī šeit var iebraukt auzās, par ko faktiski arī ir posts. "Otram" nomainot ar "tuvākajiem" vss nostājas savā vietā, jo tuvākais pēc līdzības ar samarieša satikto ir tas, kurš nelaimē. Citiem vārdiem, palīdzi, ja Tev to lūdz situācijā, kad palīdzības nepieciešamība ir acīmredzama, un tev ir labi zināms veids, kā to realizēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tiesibsargs
2007-12-27 15:53 (saite)
"Otrais" jau a priori ir citādāks, un vismaz neliela auzās iebraukšana (vardarbība) sanāk ar jebkuru palīdzēšanu. lūk tā jau ir palīdzēšanas dilemma - kā palīdzēšanu nepārvērst kanibālismā (nepataisīt "otru" par sevi pašu). arī tad, ja otrs lūdz palīdzību, es palīdzu tā, kā protu - kas jau ir kļūda.

bet cita ceļa nav, dārgie draugi...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2007-12-27 16:06 (saite)
Ceļam jau ir variācijas - var palīdzēt "kā nu protu", vai "kā labi zinu", un vardarbīga palīdzība ir tikai tad, ja Tevi nelūdz palīdzēt, vai ja nemāki to darīt labi, vai ja tas, kuram jāpalīdz, to neapzinās un tam pretojas. Trešais, protams, ir vispretrunīgākais un liek atgriezties pie tēmas "vecumdienas psihenē vs. pansionātā". Tātad ceļš ir izskatīt un izvērtēt katru gadījumu un savu lomu tajā atsevišķi, un es apbrīnoju cilvēkus, kuru spējas, prasmes, zināšanas un pieredze ļauj to izdarīt ātri un precīzi. Un tas, kā līdz tam nonākt, arī ir tas šaurais un grūtais ceļš, uz ko ikviens ir aicināts, un ko tik viegli ir patriekt ratā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?