Ceļam jau ir variācijas - var palīdzēt "kā nu protu", vai "kā labi zinu", un vardarbīga palīdzība ir tikai tad, ja Tevi nelūdz palīdzēt, vai ja nemāki to darīt labi, vai ja tas, kuram jāpalīdz, to neapzinās un tam pretojas. Trešais, protams, ir vispretrunīgākais un liek atgriezties pie tēmas "vecumdienas psihenē vs. pansionātā". Tātad ceļš ir izskatīt un izvērtēt katru gadījumu un savu lomu tajā atsevišķi, un es apbrīnoju cilvēkus, kuru spējas, prasmes, zināšanas un pieredze ļauj to izdarīt ātri un precīzi. Un tas, kā līdz tam nonākt, arī ir tas šaurais un grūtais ceļš, uz ko ikviens ir aicināts, un ko tik viegli ir patriekt ratā.