mans nabaga martcore :)
karoče, sapnī otrreiz dzīvē redzēju Dienasgramatu
mēs enerģiski gājām pa ielu, varētu pat teikt - prospektu un bijām spara un apņēmības pilni, jo mēs taču Gājām Ciemos
tieši uz kurieni un kāpēc, to neviens īsti nezināja, taču sajūta bija tāda, ka ejam mēs tur jau vismaz dienas trīs, un galu galā Ciemos taču nekad nevar būt garlaicīgi, ja vien pareizi māk uz turieni doties

es biju iegādājies cienastam avīzē ietītu līni
Dienasgramata bija nopircis kioskā kaut kādu disku kolekciju ar krokodilu Genu uz nofika
tā, kā mēs gājām ļoti sparīgi un enerģiski, satiksmes noteikumi tika ievēroti visai maz, un kārtējās ielas vidū mums pat divreiz uztaurēja un vienreiz uzbļāva policijas mašīna. mēs apvainojāmies un sākām kalt atriebības plānus

lai pamatīgi nobiedētu aušīgo klases ienaidnieku un varas pārstāvi, tika nolemts trīs dienas nesto līni, kurš jau bija zaudējis uz to brīdi agrāko možumu, nemanāmi iesviest poliča mašīnā pa atvērto sānu logu - pat ja viņš neutzvers kozanostrīgo mājienu, vismaz salons smirdēs
lai bļauj un taurē tad uz to zivi. tā arī izdarījām.

Ciemos mums gāja baigi labi. jūs interesē sižets? protams, ka klasiskais, ko tur daudz stāstīt, jūs taču to zinat ne sliktāk par mani:













bet stāsts jau nav par to. stāsts ir par to, ka es pirmoreiz pa īstam sapratu, kā miegā zemapziņas ietvaros transformējas lietas
respektīvi, kā black books transformējas par M.N.M (ņihujova, ne?! ļoti ņihujova!)., un tā ir viena no manas dzīves lielākajām traģēdijām, ka es to tā arī nekad neesmu redzējis live performancē. bet vienalga esmu apņēmies kādreiz aiziet, vislabāk kaut kad dzimšanas dienā vai patiešām neilgi pirms jaunā gada. kāds nāks ar mani? es iešu ar jebkuru.
ja, protams, jūs sapratāt, par ko ir runa. ja nē - ништяк.