Sviesta Ciba |

Siderius Nuncius (

mapet) rakstīja,
@ 2009-11-03 19:23:00

"Saskaņā ar pašreizējo vispārpieņemtajiem uzskatiem Visums ir radies Lielā Sprādziena rezultātā, kad uzsprāga singularitāte, kas pati kvantmehāniski izveidojusies ne no kā."

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	Re: Genesis 1:1 po 2009-11-07 15:49 (saite)
	Dievs ir mīlestība. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Genesis 1:1 mapet 2009-11-07 15:55 (saite)
	Un ja cilvēks, pieņemsim, minddll, mīl tad viņš tic Dievam. Right? Bet vispār no malas jūs abi esat līdzīgi, jūsu pārliecības ir nesatracināmas, tikai detaļas atšķiras. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Genesis 1:1

po
2009-11-07 16:11 (saite)

Es agrāk turējos pie līdzīgiem uzskatiem, tikai ar spēcīgiem garīgajiem akcentiem. Faktiski, mans funktieris bija tāds pats, tikai garīgā plāksnē, nevis fiziskā. Un tāpēc man ir ļoti grūti ar viņu runāt, jo viņš nespēj izšķirt garīgo no fiziskā.

Ar mīlestību ir bik tricky. Jā, Dievs ir devis mums spēju mīlēt, tā ir Viņa elpa mūsos. Taču mīlestības jēdziens mūsdienās ir ļoti smagi (mērķtiecīgi un tīši) sabojāts. Mums mīlestību pasniedz kā iekāres un patikas sinonīmu. Taču mīlestība ir kaut kas nesalīdzināmi lielāks. Reku, tepat kkur iekopēju to vēstules korintiešiem nodaļu par mīlestību. Ja cilvēks atzīst mīlestību, tad viņš atzīs arī Dieva mīlestību pret mums. Tad cilvēks var pieņemt Jēzus Kristus mīlestības upuri un izjust pateicību. Bet, piem., mindll ir auksts kā ledus, racionāls kā āmurs, nekādas mīlestības, nekāda gaišuma. Tikvien, lai izdzīvotu, bet ne lai dzīvotu. Un, jā, apstākļi mūs tādus padara - ja mums nav Dieva. Bet Dievs var mainīt pat bērnībā sabeigtos, nomocītos, samežģītos. Atverot acis uz to Jēzus krustu, mēs sākam saprast, ko nozīmē mīlestība un cik lielas ir mūsu garantijas mūžībā, pāri tādiem sīkumiem kā apstākļi un panākumi. Dievs ir mīlestība, Dievs ir pilnība, pie viņā nav nekādu nepilnību. Un Viņš mūs mīl. Ar to pietiek. Bet, ja cilvēks saka, ka Dievs nav pietiekams, un noraida Viņu, tad viņš neizbēgami atsakās no mīlestības un kļūst par terminatora tipa robotu. Bez Dieva nav mīlestības, jo Dievs ir mīlestība. Pie nāves jau šķirošana notiek pēc tā, kas tu ESI, nevis, ko tu esi izdarījis. Un, ja tu ļauj Dievam pieņemt sevi par Viņa bērnu caur Jēzu Kristu, tad forši - enter LOVE. Bet, ja tu noraidi Dievu un saki viņam, ka izvēlies būt "tu pats", jo tu esi krutāks par Dievu, tavas izvēles ir labākas, tavas zināšanas ir augstākas, tava mīlestība ir īstāka, tad Dievs tev ļauj tusēties ar šo savu apziņu cauri visai mūžībai, un tad tu paliec bez Viņa uz mūžu - visas dzīves centieni izbēgt no Dieva tiek attaisnoti mūžīgā, aukstā vientulībā bez visa tā, ko Viņš mums nonstopā dod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Genesis 1:1

mapet
2009-11-07 16:43 (saite)

Es gan nezinu, kāpēc kristieši baidās no tā, ka kāds Dievu neatdzīst. Kā jau minēju, par līdzību ar ķīnas komunistisko partiju, lielākais noziegums gan kristietībā, gan komunismā ir neatdzīšana. Tu vari būt slepkava, bet ja tu nožēlo savus grēkus Dieva priekšā, tad tu esi labāks par bez grēka dzīvojoša cilvēka, kura vienīgais grēks ir tas ka netic dievam. Un vispār sanāk, ka cilvēks, kurš nav pārkāpis nevienu bausli, izņemot pirmo, nepārtraukti dzīvo grēkā. To man ir grūti saprast. Es varētu saprast, kāpēc ir labi, ka slepkava nožēlo grēkus Dieva priekšā, bet kāpēc cilvēki, kuri pēc definīcijas ir labi un kuriem nav nekādas daļas par teoloģiju, tiek tā noniecināti.

Un vai tev ir kāds pamats domāt, ka minddll dzīvo amorālu dzīvi? Tas ka viņš nerunā par Dievu un pauž viedokli, ka Dievs neeksistē, nenozīmē, ka viņš ir pārkāpis kādu bausli.

Un man liekas, ka runa ir par terminiem. Protams, baznīcas ir akumulējušas fantastiskas zināšanas, saites, valodas formas, idejas par Dievu, bet vienkāršam cilvēkam, tas viss ir par sarežģītu. It īpaši, tā līnija par to, ka Dievs ir visur esošs un visu varens un visu mīlošs, bet tajā pašā laikā pastāv, kaut vai tas pats, ceturtais krusta gājiens, vai arī inkvizīcijas, vai kāpēc Dievs aizveda savu tautu uz neauglīgu zemi. Vienkārši, baznīca ir kļūvusi "netīra" un sapinusies pati savā valodā, kuru IR iespējams apgūt, bet šaubas paliek, ja vien neizvēlās aklu ticēšnu. Cik saprotu, tas ir vienīgais, ko kristietība prasa - aklu ticību.

Pretstats baznīcas valodai ir cilvēka paša radītā valoda. Ja cilvēkam ir pārliecība, ka cilvēce sasniedzamā nākotnē kļūs bezgala laba, bezgala gudra un utt, un tiecās pēc tā, vai tas ir slikti? Es nevaru iedomāties, kāpēc lai Dievs teiktu, ka cilvēki nedrīkst kļūt bezgala labi un bezgala gudri, baznīcai to vajadzētu tikai atbalstīt. Vai tas ka akcents no Dieva tiek novirzīts uz punktu cilvēces eksistencē nākotnē, saglabājot gan mīlestību. Tiekot vaļā no bailēm. Vai ja cilvēks ir pārliecināts par entropijas visuvarenību, kas īstenībā, ļoti atgādina Dieva darbību, apdraud Dieva eksistenci?

Ar to gribēju teikt, ka varbūt nav jāturās pie termina Dievs, bet skatīties uz lietām pēc būtības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Genesis 1:1

po
2009-11-07 18:13 (saite)

Pirmkārt - "atzīt", nevis "atdzīt". Kristieši nevienu nekur nedzen.
Otrkārt, tās nav "bailes", ka kāds neatzīs Dievu. Man nav bail, kad es redzu bērnu skrienam zem autobusa - man ir žēl. Te atslēga ir mīlestība. Ja ir sapratīsi, ja nav - tad citreiz.
Treškārt - neviens nav labs. Neviens nav bez grēka. Katrs dzīvē ir izdarījis kaut vienu grēku. Jēzus ir vienīgais bezgrēcīgais. Citādi nebūtu iespējama kristietība. Bet fakts ir tāds, ka Dieva priekšā mēs visi esam sasmērējušies. Un problēma ar Dieva noliegšanu ir tā, ka līdz ar to mēs noliedzam savu grēcīgumu un līdz ar to arī morāle kļūst absolūti relatīva: kamēr tu esi, vismaz savā prātā, labāks par Staļinu, tikmēr tu drīksti darīt jebko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Genesis 1:1

mindbound
2009-11-08 03:43 (saite)

Morāles relatīvisms, manuprāt, nav nekāda problēma - tas pirmkārt; vēsture lieliski pierāda, ka laikā, kad morāle skaitījās no augšienes dota un absolūta, tika pastrādāts vismaz tikpat daudz briesmu darbu, cik mūsdienu relatīvisma gaisotnē. Otrkārt, dzīvot ar apziņu, ka "esmu vainīgs, esmu grēcīgs, esmu nožēlojams" pats par sevi ir visai neapskaužams modus cogitandi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Genesis 1:1

po
2009-11-08 10:14 (saite)

Ehhh, nu tur jau tā lieta, ka Jēzus Kristus atbrīvo no tā nožēlojamā stāvokļa, kurā dzīvo VISI, jā - visi, kuri mēģina iztikt bez Viņa un nomokās ar pašvērtības būvēšanu. Piem., Tu būvē savu reputāciju, savu meistarību, savu kompetenci, vienalga ko, lai attaisnotu savu eksistenci, lai būtu "pietiekami labs", lai tev nebūtu jājūtas slikti par sevi. Bet Jēzus Kristus jau ir nomiris par Tevi, un Tev atliek tikai pieņemt Viņa upuri par Dieva mīlestības apliecinājumu - un ar to arī visa tā self-esteem pēršanās beidzas, jo Dievs mums pieskaita Jēzus nevainojamo taisnīgumu.
Milzīgā problēma gan mūsu diskusijā, gan vispār šinī kultūrā ir tā, ka cilvēki barojas no rupjiem, tradicionāli mantotiem vai izklaides propagandas ceļā iegūtiem aizspriedumiem, kuriem nav nekāda svara. Piem., kristietību uzskata par reliģiju, par morāles sistēmu or smth. Bet kristietība ir anti-reliģija. Tas, ka viduslaikos kkādi mistēriju reliģiju sekotāji izmantoja Bībeli saviem nolūkiem un dzīvoja klosteros, nenozīmē, ka tā ir kristietība. Galu galā, kādreiz baltie cilvēki izmantoja nēģerus par vergiem, bet tas nenozīmē, ka mums jāpaliek tāda veida attiecībās. Uz tādām nav jāatskatās kā uz atskaites punktu - skaitās, ka mēs dzīvojam apgaismotākā laikā. Tad nu varētu arī saņemties un apskatīt Bībeli pēc būtības, atmetot visas tās aplamās tradīcijas, ar ko tā ir apaudzēta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Genesis 1:1 mindbound 2009-11-08 14:17 (saite)
	Nedomāju, ka manas eksistences kvalitāte jelkādā veidā uzlabotos no tā, ka es justos pateicīgs par kāda divtūkstoš gadu tālā pagātnē dzīvojuša īpatņa pašuzupurēšanos; turklāt, ja man vispāri ir jāizvēlas kas tāds, es izvēlos būt pateicīgam Džordano Bruno, nevis Nācaretes Ješuam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Genesis 1:1

po
2009-11-08 15:09 (saite)

You're doublethinking. Tu taču noteikti zini, ka pasaule mums ir tāda, kā to uztveram. Uztveres prizmai ir milzīga ietekme uz dzīves kvalitāti. Bagātie arī raud, bet nabagi mēdz būt krietni laimīgāki par cilvēku-parasto. Kamēr Holivudā iztukšotas "zvaigznes" pīpē kreku un izšķīst depresijā, vajāti nabagi kkur indonēzijā svin Jēzu Kristu un ir laimīgākie ļaudis uz šīs planētas. Laimi nevar nopirkt par naudu. Jūs varat izgudrot kaut desmit nemirstības, tik un tā tas nekādu laimi nedos. Tikai bezgalīgu laiku justies nelaimīgiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Genesis 1:1 mindbound 2009-11-08 15:50 (saite)
	Tieši tā - mūsu izjūtas šajā pasaulē ir lielā mērā atkarīgas no tā, kā mēs to uztveram. Tieši tādēļ es varu justies laimīgs un nejust nekādu vajadzību ticēt tam, ka Nācaretes Ješua ir bijis kas vairāk par apkārtstaigājošu rabīnu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Genesis 1:1 po 2009-11-08 18:17 (saite)
	Brīnišķīgi, bet vai Tu jūties laimīgs? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Genesis 1:1 mindbound 2009-11-08 19:12 (saite)
	Ne vienmēr, protams. No otras puses, nemitīgi justies laimīgam - tas pārlieku atgādina dažas psihiskas saslimšanas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	Re: Genesis 1:1 mapet 2009-11-08 15:16 (saite)
	Vai Jēzus nevarēja dzīvot par mums? Kāds labums no tā ka viņš tika upurēts? Un vai no tā, ka kāds tiek upurēts, grēki pazūd? Man liekas, ka Tu centies attaisnot savu dzīvi ar Jēzu Kristu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Genesis 1:1 po 2009-11-08 15:20 (saite)
	"Grēka alga ir nāve." (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Genesis 1:1 mindbound 2009-11-08 15:51 (saite)
	Numurēti citāti - kristieša varenākais arguments. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Genesis 1:1 po 2009-11-08 18:19 (saite)
	Varbūt aiz tā slēpjas kāda varena sistēma? Piemēram - Dieva Vārds. To nepārbaudot, var teikt, ka matemātiskas zinātnes formulas ir pilnīgs nonsenss, jo tās ir dotas bez absolūta konteksta. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Genesis 1:1 mindbound 2009-11-08 19:11 (saite)
	Aiz tā slēpjas pavisam vienkārša, trešās klases skolēnam saprotama, sistēma, proti, rindkopu numerācija. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: