domai, ka "vispār realitātei nav nekāda pamata" vajadzētu atbrīvot nevis radīt paniku. atbrīvot no vēlmes mainīt ārējo pasauli un pievērsties iekšējai.

Mjā, diemžēl, šie ir tādi laiki, kad jābūt ļoti ātram, elastìgam. Nebrīnos, ka daudziem ir panika.Es arī nezinu, kur dabūt drošības sajùtu. Katru nakti redzu sapņus, ka mana māja tulìt sabruks.

nezinu, vai pareizi sapratu to, par ko tu raksti, bet man liekas, ka tā panika rodas no vēlmes šo te realitāti un tās gļukus kaut kā kontrolēt, paredzēt. just go with the flow.

(Reply to this) (Thread)

Nē nē, problēma ir tajā, ka apziņa, ka tavas domas ir kļūdainas paralizē darbotiesgribu, jo darbojamies jau mēs pamatojoties uz kaut kāduiem pieņēmumiem un šo pieņēmumu relativitātes apzināšanās nepalīdz, jo kaut kādi lēmumi neizbēgami ir jāpiņame un tas vai pieņem sev vēlamus lēmumums nav nekādi zināms, jo tā vēlamība pati par sevi ir ilūzija. viss ir gļuks un tu pats, tava personība, ir gļuks. tev nav nekādas operatīvas iespējas un kā, tātad, lai sadzivo ar šo apziņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja viss ir gļuks, tad arī apziņa-ka-viss-ir-gļuks ir gļuks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, bet kā tad lai vispār kaut kā rīkojas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Daudz neprātojot!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaidrs, bet ko darīt brīžos, kad pārņem paralīze?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pārāk nepārdzīvot to.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

good point. nāks citi sūdi, šitie aizmirsīsies :D

(Reply to this) (Parent)

it kā jā, mēs varam pieņemt, ka viss ir gļuks, bet no otras puses ir arī kaut kāda 'realitāte', kurā mēs dzīvojam dažādās apkurinātās telpās, ēdam, dzeram, guļam, utt. pat ja šī realitāte ir konstrukcija, tas to mums nepadara mazāk reālu. tāpēc stulbi, ja kaut kādi šādi gļuki sāk traucēt tīri ķermeniski, kā to dara minētās panikas lēkmes vai arī ģeneralizēta trauksme, jo vienkārši funkcionēšana pasaulē, naudas nopelnīšana un komunicēšana ar apkārtējiem kļūst arvien grūtāka, turklāt, pat ja uz kādu brīdi tev ir labāk, tas neizslēdz to, ka kādam no tev tuvajiem vai nozīmīgajiem cilvēkiem nebūs tieši sliktāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār jau es centos kritizēt "viss ir gļuks" perspektīvu, jo izejot no šāda pieņēmuma arī pats pieņēmums ir tikai gļuks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es saprotu, savukārt es saku, ka neko daudz jau nepalīdz apziņa, ka es zinu, ka 'šis ir gļuks', ja tas gļuks priekš manis ir īsts.

(Reply to this) (Parent)

nu nē, ir kaut kādi pieturpunkti, tieši attiecībā uz operatīvo darbību, sauksim to par sociālo realitāti. un arī ejot dziļāk ir iespējams kaut ko vērot. tas ka "viss ir gļuks", tas ir valīds apgalvojums tikai pašā dziļākajā garīgajā līmenī. pārējos gadījumos tās ir emocijas.

(Reply to this) (Parent)

labs coming out of the closet tolks

visādi gļuki ceļas no pārpratumiem, visbiežāk no citu cilvēku pārprašanas vai nepietiekama vērīguma vai vienkārši nepietiekamas spējas būt vērīgam, jo iekšā jau griežas kāds stāsts, kur "viss ir skaidrs", vārdusakot, vajag lūgt dievu vairāk lai viņš palīdz mums nebūt stulbiem

Man vakar bija panikas lēkme, jo sapratu, ka atrodos klints vidū, un nevaru īsti tikt ne augšup ne lejup, un brīdi pirms tam bija cita panikas lēkme, jo tas, kas iepriekš likās zars, izrādījās čūska. Domāju, ka pilnībā saprotu tevis rakstīto.