gargantijs [entries|archive|friends|userinfo]
gargantijs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

pasaulē pārsvarā nekā nav [Nov. 27th, 2023|08:56 pm]
laiks sakalst
ceļi sāk sāpēt

es gribu dzert (ūdeni)
es par tevi domāju daudz

šodien un vakar
viss bija tik sasalis

vilkos ar milzīgu somu uz priekšu
joprojām sabijies

tev pa nakti bija briesmīgs sapnis
ir taču pilnmēness
linkpost comment

augļu koks ir Jāzeps [Apr. 25th, 2023|12:13 am]
ja es esmu dārzs
tu esi putniņš

ziema pārvēršas pavasarī
es saku "nāc manī iekšā"

es plaukstu un ziedu
un tu dziedi un vītero

un mēs esam gandrīz viens un tas pats

jo es esmu dārzs
un tu esi putniņš
linkpost comment

Viņa debesu drānas [Aug. 22nd, 2022|06:00 pm]
Dievu esmu redzējis jājam ar zirgiem debesu dārzā.

Kad biju maziņš, mans lauku onkulis Vilis, reiz skatījās uz vakara debesīm un teica: "Par šādām debesīm senos laikos teica, ka dieviņš ar ratiem brauc". Onkulim Vilim bija ļoti skaists zirgs, uz kura reiz bērnībā tiku uzstutēts.

Pagājušgad es redzēju dievu debesīs ar zirgiem. Tikai šodien es savilku šos notikumus kopā - onkuļa Viļa sacīto un savu dievvīziju.

Manā vīzijā dieviņš bija 100 % latvietis, vecs vīrs ar sirmu garu bārdu. Un visādas latviešu zīmes debesīs vijās ap viņu un viņa zirgiem. Tas notika skaistā aprīļa dienā pie Lilastes.

Onkulis Vilis uzauga Sibīrijā. Viņa māte lopu vagonā nomira - līķi izmeta grāvmalā. Parastais latviešu stāsts.

Mans vecvectēvs esot nomiris uz ceļa ziemas nakts sniegputenī, iedams no paziņas mājām. "Ja reiz ziemas naktī ceļinieks". Viņam, tāpat kā man, patika staigāt.

Tagad mans vectēvs gaida, kad nomirs, savācis ap sevi savu senču simtgadīgās mēbeles. Pie kurām leģendas vēsta, ka esot sēdējis Rainis utt. Vieta blakus manai omei un kapakmenis ar viņu vārdiem jau ir gatavs - ar uzrakstu "mīlestība nebeidzas".

Tā vien šķiet, ka caur visu šo man kaut kas tiek sacīts. Iprovizējot par Vitgenšteina traktāta epilogu - mūsu senči runā (arī pēc savas nāves) ar mums caur mēmām zīmēm. Es labprāt iemācītos sarunāties pretī.

******************************************************************************

Had I the heavens’ embroidered cloths,
Enwrought with golden and silver light,
The blue and the dim and the dark cloths
Of night and light and the half-light

W. B. Yeats
link2 comments|post comment

[Dec. 8th, 2021|04:18 pm]
nesaprotu kas tur attēlots
bet tas man dod daudz spēka
domāt uz priekšu
iztēloties
kā es visu salieku kopā
kā tādu visaptverošu teoriju
nedrīkst domāt nogriežņos
nav lāga sākuma
nav nobeiguma
izplūdis akvarelis
kurā sev vien zināmu iemeslu dēļ
sabiezini krāsas
man ir svarīgs brīvs laiks un nekā nedarīšana
brīvs laiks un nekā nedarīšana ir man svarīga


K. Zeļģis
linkpost comment

mīlestība nekad nebeidzas [Nov. 28th, 2021|12:42 pm]
Nebeidzamā tumsa pamet vēlmi izteikt sevi vārdos. Vārdiem šeit nav vietas.
Palicis tik maz laika lai pielūgtu manu vientulību.
To spēju izteikt tikai zīmēs.

Aizmirst ģimenes ģeometriju. To, ka dēls izriet no tēva. Ģimenes kvadrāta leņķus. Sniegu, kas sitas. Neirotiski skatoties ekrānos ubagot serotonīnu. Ilgpilni meklēt jebkādu zīmi, ka šī nav īstenība.

Vienā no īstenībām es sēžu draugu ielokā, mana mūža mīla man blakus, ir pagatavots brančs un mēs spēlējam galda spēles. Ideju pasaulē. Vakarā es paņemu ģitāru un viņai dziedu dziesmu par to, kā viens no mums nomirs otra rokās un to, cik skaitītas ir mūsu dienas. Es dziedu dziesmu par mīlestību. Es iededzinu viņas vārdu savā miesā un apzīmogoju savu vienīgo ķermeni uz visu savu vienīgo mūžu kā viņas.

Citā īstenībā es pamodos aplūkojot viņas muguru, veltīgi cenšoties apskaut. Gribas atkal nopisties, bet gultā ierāpjas suns un visu šo plānu izbojā. Viņa paglauda suni un dodas krāsoties. Es uzlieku vārīties kafiju un cenšos telefonā atrast kādu prikolu. Mums ir neērta saruna pie kafijas tases, pie tā paša galda, pie kura vakar viņa teica, ka viņai nav kapacitātes romantiskām attiecībām. Mēs varam parunāties un nopisties.

Ārā snieg. Es aizeju viņai līdzi, jo jāizved suns. Sunim diršot, viņa pasaka atā. Pagājušreiz viņa teica "gan jau tiksimies". Šoreiz ne.
linkpost comment

[Oct. 7th, 2021|09:23 pm]
should I choose manic pixie waifu or moody emo waifu ?
linkpost comment

[Oct. 4th, 2021|12:45 am]
Nesen noskatījos interviju ar Velbeku - kaut kāda runa par literatūru kā escape. Jūtu atkal depresiju nākam virsū spēcīgi. Vai bija neizbēgami - nezinu. Tā nu cenšos rast atkal mierinājumu filmās, literatūrā, vārdos un attēlos ilgi to nebiju darījis - pietika ar sauli, skriešanu, peldēšanos un tamlīdzīgām lietām.

Beketam ir stāsts The Calmative, kuru reiz savā naivumā mēģināju tulkot. Man likās, ka šī stāsta galvenā doma bija tieši šāda - stāsti nomierina. Interesanti, ka daudziem vecāki lasīja priekšā stāstus/ pasakas bērnībā pirms gulētiešanas. Šaubos ka ar mani kas tāds notika. Bet kāpēc tomēr šī tieksme dzīties pēc mierinājuma fikcijā? Iespējams, ka tas patiešām varētu būt kaut kas jungfreidiski zemapzinīgs/ kopīgs visiem. Lai gan hvz.

Un lūgtum, mīlasstāsts:

They love each other, marry, in order to love each other better, more conveniently, he goes off to the wars, he dies at the wars, she weeps, with emotion, at having loved him, at having lost him, yep, marries again, in order to love again..., more conveniently again, they love each other, you love as many times as necessary, as necessary in order to be happy, he comes back, the other comes back, from the wars, he didn't die at the wars after all, she goes to the station, to meet him, he dies in the train, of emotion, at the thought of seeing her again, having her again, she weeps, weeps again, with emotion again, at having lost him again, yep, goes back to the house, he's dead, the other is dead, the mother-in-law takes him down, he hanged himself, with emotion, at the thought of losing her, she weeps, weeps louder, at having loved him, at having lost him, there's a story for you, that was to teach me the nature of emotion, that's called emotion, what emotion can do, given favourable conditions, what love can do, well well, so that's emotion, that's love, and trains, and the nature of trains, and the meaning of...”
link2 comments|post comment

The Rain [Aug. 27th, 2021|04:19 pm]
All night the sound had
come back again,
and again falls
this quiet, persistent rain.

What am I to myself
that must be remembered,
insisted upon
so often? Is it

that never the ease,
even the hardness,
of rain falling
will have for me

something other than this,
something not so insistent—
am I to be locked in this
final uneasiness.

Love, if you love me,
lie next to me.
Be for me, like rain,
the getting out

of the tiredness, the fatuousness, the semi-
lust of intentional indifference.
Be wet
with a decent happiness.

// Robert Creeley
linkpost comment

Je Maintiendrai [Jul. 31st, 2021|04:33 pm]
No pirksta izzīdu tevi, no pirksta. Smiltis mati nagi kārpas ķermeņa izdalījumi.

Lūp no galvas ādas putekļi. Jā, tās arī ir smiltis. Konkrētības vārdi. Pārgājiens spirālveidā uz āru.

Ieliecies ceļos. Pustupus nevilšus vieglāk stenas uz priekšu. Āru. Veikalā jānopērk. Jāstaigā.

Jāslīpē, jāberž. Jāslauka, jāmazgā. Jāpakasa.

Atkal jau ragveida. Lēnām sāk pāriet. Pāriet.

Violets tukšums, nekā tāda. Sten tālēs dziļajās. Smiltīs. Ciskām beržoties kopā jēlām. Violets.

Ne viens vien saullēkts ir bijis tāds. Tas ir zināms.
linkpost comment

lack and lackan [Mar. 25th, 2021|11:15 pm]
karoče ir tā ka tikai un vienīgi iztrūkums, tukšums mūs dzen. tāpēc mēs mūžīgi iedomājamies sev ko trūkstam.
linkpost comment

lacunae [Mar. 25th, 2021|11:06 pm]
es esmu tikai tukšums



vieta

apskauj mani
linkpost comment

In the Bleak Midwinter [Jan. 12th, 2021|04:21 pm]
ak vai, vēl viena dziļa ziema, kuras vidū izrādās, ka man nav ne jausmas, ko es tālāk darīšu, ko es daru vispār, un kā es nonācu līdz šādam brīdim.


laikam jāiet atkal daudz staigāt, klausoties kā raudošās mātes skan koku galotnēs.
link2 comments|post comment

[Dec. 19th, 2020|12:06 am]
Beketiskais subjekts stāv vai sēž vai guļ saliecies noteiktā ar cipariem izsakāmā formā. tā ir tā vājprātīgā konkrētība, kas iedveš šausmas.

zināt pilnīgi visas dienas. zināt precīzus skaitļus. precīzi bez novirzēm darboties kā labi ieeļļota mašīna.

bam bam bam.
linkpost comment

[Dec. 19th, 2020|12:02 am]
stulbākā lieta ļoti spēcīgām emocijām ir tas, ka tās atstāj sekas uz ļoti ilgu laiku.
es negribu, lai viens stulbs breikaps (kas varbūt ir vnk novēlota reakcija uz citu breikapu) man velkas līdzi visu mūžu.

ko vispār cilvēki domā kapa malā. kā ir savienoti tie veco cilvēku neironi.

vai es turpināšu dzīvot kaut kādā zudušā laikā? vai es to jau sāku darīt tagad?




mans prāts klīst
linkpost comment

[Dec. 18th, 2020|11:59 pm]
iedomājies, cilvēkiem piedzimst bērni. kā kaut kas tāds vispār pastāv?
linkpost comment

[Dec. 18th, 2020|11:57 pm]
īsumā: neeksistēju, gaidu augustu. tas tik būs mēnesis
linkpost comment

puskurlums [Dec. 18th, 2020|11:45 pm]
es diez vai pa īstam saprotu, kā dzied putni

manā lietu horizontā nav

katra otrā vārda ko tu man saki

bet turpini teikt

es māšu jā
linkpost comment

klusais [Nov. 21st, 2020|01:15 am]
For as this appalling ocean surrounds the verdant land, so in the soul of man there lies one insular Tahiti
linkpost comment

rapa nui [Nov. 20th, 2020|10:57 pm]
sapņoju par melanēziju un nevēlos nosprāgt nekad neredzējis klusā okeāna viļņus. uz manas planētas ir tāds milzīgs ūdens blāķis un es nevaru atļauties to neredzēt.
linkpost comment

no oldfag oldfagiem [Sep. 9th, 2020|09:12 am]
I know I'm late to the party bet vai tiešām šeit tikai oldfags sēž
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]