gargantijs [entries|archive|friends|userinfo]
gargantijs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 18th, 2019|09:44 pm]
pirmdzimusī Dzērve
nolaidās un stāstīja
par tūkstošgadu fenomeniem
kosmosa zibensnovedējiem
skaidrības brīžiem
pēc glāzes ūdens
krusta zīmēm pie debesīm
tūkstoš cilvēku balsīs viņš teica
pirmrindnieks Dzērve
fizisks un ciets
apsēdās un teica
linkpost comment

memuāri [Sep. 17th, 2019|07:23 pm]
sabozies klausos kamīna sprakšķoņā un cepums sabrūk man mutē. uzlieku pēdu uz sava siltā suņa. paņemu sava rajona avīzi un ostu to dziļām, dziļām ieelpām. atceros par jaunības paziņu, jūrnieku ar bārdu un pīpi, kuram es aizdevu savu caurumaino hūti.

pieceļos, lai uzvārītu tēju. ārā līst. skan radio. dziesmā atrodami sekojoši lietvārdi:

- liedags
- jūra
- kaijas

un:

-gauja

dziesmā skan saksafons. es iedomājos saksafonists stāvam droši, uz abām kājām, viņa pozai vēstot, ka viņam tas viss pieder. “Tas viss pieder man”, saka saksafonista stāvs, un viņš pūš savu beigu solo. publikā visi ārkārtīgi skaļi sarunājas, nepievēršot dziesmai nekādu uzmanību. publika atrodas Frankfurtē, Latvijas simtgadei par godu rīkotajā svinīgajā saietā.

*

šai dziesmai beidzoties, pa radio skan nākamā dziesma. tajā figurē tikai bezformīgas klavieres, un tāpat kā iepriekšējā dziesmā, sarunu fona troksnis, tikai šoreiz kādā Hārlemas andergraunda džezbārā, kura interjeru kā rāmi satver zaļā krāsa. iespējams, ka visā tajā troksnī kāds pateica kaut ko ļoti svarīgu.

*

es esmu izgājis Ņujorkas naktī, un ielas malā ēdu sūdīgi pagatavotu garneļburgeru Luiziānas stilā. ir silts. zaļi ierāmēto džeza bāru es redzu tikai atstatus. ap stūri ir iela, kur mūžīgi ar savām parpalām uz ielas tup ganieši. viņi sarunājas spēcīgās āfrikāņu balsīs, radot manī, necilā baltajā, primitīvas bailes.

dodos mājās, Bronksā, pa marihuānas dūmos ietītu ielu. gandrīz iekāpju suņa sūdā. uz mani noskatās hiphopa mūzikas cienītāju bariņš. kaut kur tuvumā sprāgst plaukšķene.

kāpņutelpā mētājas lietots prezervatīvs.

apguļos gultā. svīstu. skatos uz Kārļa Ulmaņa portretu manā istabā, pieliktu pie sienas kā ikonu. domāju par melnajiem cilvēkiem ar beisbola nūjām. domāju, kā rīt atkal jāceļas piecos no rīta. nevaru aizmigt.

*

pēc pāris mēnešiem, ziemā pastaigājoties sniegā, klausos “Ceļojumu uz nakts galu”. romāna galvenais varonis arī nevarēja aizmigt Ņujorkā. es saprotu. tā pilsēta nekad neguļ.

*

kamīns ir apdzisis, avīze no rokām izkritusi. aiz loga vairs nelīst, bet šalc auksts, auksts vējš. esmu aizmidzis ar pavērtu muti un krācu.
linkpost comment

[Sep. 10th, 2019|08:33 pm]
sarkanā krāsa, daudz sarkanās krāsas. ar ko gan tas viss beigsies
link2 comments|post comment

[Aug. 27th, 2019|10:26 pm]
dievs, radot pasauli, katrā mazpilsētā vēlēja piedzimt pa postmodernistam ar dvuļu rokās
linkpost comment

lietu terors [Aug. 3rd, 2019|01:50 pm]
ierados pie mammas, apsēdos uz palodzes un skatījos dārzā, sākās tāds trips, tas sākās jau vakar, kopš esmu šeit jūtos kā ieņēmis skābi, varbūt tas no autobusa kratoņas, kuņģa satura, varbūt tas vienkārši no šīs vietas, ir riktīgi traki

tas dārzs ir vienkārši pilns līdz malām, visi ziedi pārsprāguši un visas bites un tauriņi zum apkārt, es nevaru beigt būt ar šo skatu apsēsts

tad es guļu uz dēļu grīdas, mana tēva liktie dēļi, un saprotu, ka gulēt uz tiem ir kā paņemt rokās Lenas dotos šamaņu akmeņus, bija tādi pavisam melni akmeņi, kurus viņas mirusī māte bija dabūjusi no kaut kādiem indiāņiem. es saprotu, ka tā melno caurumu ilūzija manās plaukstās, kuru radīja tie nolādētie akmeņi un būt šeit ir apmēram viens un tas pats.

un gluži kā augu pārpilnība mammas dārzā, mans grāmatu skapis uzblīdis, pārbāzts ar biblia sacra vulgata un dionīsijiem areopagītiem.

kad es atdevu akmeņus atpakaļ Lenai, viņa teica, ka kādudien apraks tos kaut kur dziļi mežā, tie ir pārāk visa kā pilni.
link2 comments|post comment

[Jul. 29th, 2019|10:31 pm]
tikai tagad ap tricāru sāk parādīties apjausma, kā tikt ārā no solipsisma
linkpost comment

pamodos no vakardusas [Jul. 25th, 2019|07:42 pm]
strādāju, lai varētu atļauties galvas dakteri
jo vairāk strādāju, jo vairāk vajag galvas dakteri
jo vairāk vajag galvas dakteri, jo vairāk jāstrādā, lai viņu varētu atļauties
jo vairāk strādāju, jo vairāk jāstrādā
link2 comments|post comment

poliglotijas agonija [Jul. 24th, 2019|12:08 am]
gribētos aizmirst visas valodas, izņemot teikumu vācu valodā:

Ich habe relativ wenig langfristige Hoffnung für die Menschheit



playlist: St. Panteleimon Chanters - Upalo Shegvitskale
link1 comment|post comment

krustus [Jul. 19th, 2019|09:03 pm]
cilvēkbūtnes droši vien ar laiku nekļūst ne par ko citu, kā nostaļģijas mašīnām

par to man liek domāt paciņu zupas smarža un brīdis

kad sasodītais dimiters saka es biju īstenībai tik tuvu ka no tās es gandrīz neatšķīros,

kad viņš saka vārdus

kuri iegriezās sešpadsmitgadīgā manis smadzeņu rievās

kas ir tik pretīgi reizē un skaisti
link2 comments|post comment

[Jul. 10th, 2019|09:53 pm]
vispār jau, ir šausmīgi traģiski, ka man vairs nav laika lasīt
link1 comment|post comment

[Jul. 10th, 2019|09:31 pm]
vēl martā Spānijā karājos pār sešstāvu jumta dzegu svaigi no ap stūri sameklētas mākslas instalācijas nospertā virvē jo kāpēc ne, ielikdams savu dzīvību puspazīstamas toreiz rudmatainas šveicietes spēcīgajās rokās

padomāju pētot vecus žīdu laikrakstus pēc nogurdinošas jauniņa klientu apkalpošanas pārstāvja starptautiskā uzņēmumā ikdienas, jo ēst vajag

tagad bezmatainā Lena uzrakstīja

where are you
link1 comment|post comment

scaring the hoes [Jul. 10th, 2019|09:13 pm]
i am is
linkpost comment

senča eksistenciālais tukšums [Jul. 5th, 2019|10:27 pm]
man šķiet, ka suns aiz loga rej manu vārdu
linkpost comment

iluzionisms [Jul. 5th, 2019|07:37 pm]
es neiebilstu, ja mana dzīve kulminētos punktā, kurā es kādā marginālā blusainu intelektuāļu iedzertuvē uzliktu skanēt savas mīļākās viduslaiku mūzikas izlasi
link1 comment|post comment

atpuhta [Jul. 4th, 2019|07:04 pm]
sava noguruma neatzīšana nekad nebeidzas ne ar ko labu
linkpost comment

vakardien šodien aizvakarrīt [Jul. 1st, 2019|06:55 am]
šorīt pamodos un kaut kur no aizprāta iznira vārds "Tvankste", kas izrādās, senprūsiski nozīmē "ozolu mežs", un bija bij. Kēnigsbergas vietas prūsiskais nosaukums

vakar domāju par šodienu, un gribējās visiem paziņot, cik Yves Tanguy "Tomorrow I Shall Be Shot" ir lieliska bilde, bet es vēl neesmu pietiekoši pamodies, lai saprastu, vai es tā joprojām domāju

p.s. gads ar skaitļiem 2019 šķiet riktīgi vēls
linkpost comment

[Jun. 25th, 2019|03:30 pm]
You can work alone for years, it’s actually the only way to work if truth be told; but there always comes a moment when you feel the need to show your work to the world, less to receive its judgement than to reassure yourself about the existence of this work, or even of your own existence, for in a social species individuality is little more than a short piece of fiction.

// Michel Houellebecq, The Map and the Territory
link1 comment|post comment

dievmašīna [Jun. 12th, 2019|03:36 am]
Viņš taču pirms katras eksistences deva jāvārdu. Tagad ložņā pa kaktiem, putekļus ostīdams, sīpolus lobīdams. Viss vienās asarās.
linkpost comment

[Jun. 9th, 2019|09:00 pm]
Rakos pa savām Kindle piezīmēm, un atradu, kur aug kājas kaut kur Žižeka (?) darbos lasītajam par priekšmetu teroru. No Gilles Châtelet To Live and Think like Pigs: The Incitement of Envy and Boredom in Market Democracies:

"This experiment also reminds us of the art of the great masters of still life, of their capacity to insinuate that there is some terrible threat in an upturned goblet, in a pile of apples or grapes, or in a basket hung with game; that the Truce of the Penates has broken down, that the tidy folds of the tablecloth at the corner of the table will topple into a cataract and join the heavy sags below the table, that some conspiracy is afoot between the victuals, the candlesticks, and the napkins, to allow themselves to be engulfed in a pitiless war of things…."

Tā kā tikko pabeidzu lasīt Pereka dzīves manuāli, šis citāts šobrīd īpaši labi raksturo manu mentālo vilni (ar "mentālo vilni" cenšos latviskot "vibe"). Pereks ir priekšmetu rakstnieks par excellence. Lietas lietas lietas lietas.
link3 comments|post comment

kārtējais neko nenozīmējošais teikums [Jun. 9th, 2019|04:00 pm]
viss, ko mēs jebkad esam meklējuši, ir ideāla aizbēgšana no realitātes
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]