gargantijs [entries|archive|friends|userinfo]
gargantijs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 5th, 2019|09:15 pm]
domāju, ka pasaulei jāzin šis Bekets:

what would I do without this world faceless incurious
where to be lasts but an instant where every instant
spills in the void the ignorance of having been

what would I do what I did yesterday and the day before
peering out of my deadlight looking for another
wandering like me eddying far from all the living
in a convulsive space
among the voices voiceless
that throng my hiddenness
linkpost comment

[Nov. 13th, 2019|10:30 pm]
gārdz manī un raud sasalusi zeme. īpaši slapja šodien. tā saldē manas kailās kājas, līdz nervu pamatiem. es lieku pēdas aukstās sūnās, bet tās atriebjas par manu muļķību. kabatas tukšas un man nav pilnīgi nekā. izsalkums rūgst kuņģī. tāds es brienu caur siliem un ielejām.

mana muļķība mani dzen uz priekšu. pelēkajās debesīs rodama vārga saules nojausma, pēc kuras es vados. es grimstu atkal savā vājprātā, līdz beidzot atkal sāku galvā dzirdēt to mūziku, pēc kuras visu laiku dzinos. tu atkal esi šeit, tumsā un aukstumā. es tevi ļoti, ļoti gaidīju.
linkpost comment

[Nov. 13th, 2019|10:08 pm]
tā gadījās
linkpost comment

[Nov. 13th, 2019|10:04 pm]
hahaha hahah ha joks

tā gadījās
linkpost comment

[Nov. 11th, 2019|01:38 am]
thank you, Thanatos
linkpost comment

[Nov. 8th, 2019|11:15 pm]
i am a becoming
linkpost comment

Stabat Mater [Oct. 26th, 2019|02:51 am]
the worst point of my life was the most beautiful. walking many miles in the middle of winter through the fields of Germany, I heard Pärts falling soprano kick in while looking at a hawk stopping in the wind at the same moment, motionless in the grey sky.
linkpost comment

divas dimensijas un jūra [Sep. 27th, 2019|07:31 pm]
skatiens skenē horizontu ar īpaši spēcīgu bezjēdzības sajūtu pakausī

es saku pats sev, ka gribu

bet man vajag, lai kāds pasaka, kā
linkpost comment

post-nut clarity [Sep. 22nd, 2019|02:50 pm]
the clarity is from the thought beams that shine down into your head
linkpost comment

kolins [Sep. 21st, 2019|02:07 am]
tas pienāca tik drīz

https://www.youtube.com/watch?v=O_LDm7cJ9R4
linkpost comment

[Sep. 18th, 2019|09:44 pm]
pirmdzimusī Dzērve
nolaidās un stāstīja
par tūkstošgadu fenomeniem
kosmosa zibensnovedējiem
skaidrības brīžiem
pēc glāzes ūdens
krusta zīmēm pie debesīm
tūkstoš cilvēku balsīs viņš teica
pirmrindnieks Dzērve
fizisks un ciets
apsēdās un teica
linkpost comment

memuāri [Sep. 17th, 2019|07:23 pm]
sabozies klausos kamīna sprakšķoņā un cepums sabrūk man mutē. uzlieku pēdu uz sava siltā suņa. paņemu sava rajona avīzi un ostu to dziļām, dziļām ieelpām. atceros par jaunības paziņu, jūrnieku ar bārdu un pīpi, kuram es aizdevu savu caurumaino hūti.

pieceļos, lai uzvārītu tēju. ārā līst. skan radio. dziesmā atrodami sekojoši lietvārdi:

- liedags
- jūra
- kaijas

un:

-gauja

dziesmā skan saksafons. es iedomājos saksafonists stāvam droši, uz abām kājām, viņa pozai vēstot, ka viņam tas viss pieder. “Tas viss pieder man”, saka saksafonista stāvs, un viņš pūš savu beigu solo. publikā visi ārkārtīgi skaļi sarunājas, nepievēršot dziesmai nekādu uzmanību. publika atrodas Frankfurtē, Latvijas simtgadei par godu rīkotajā svinīgajā saietā.

*

šai dziesmai beidzoties, pa radio skan nākamā dziesma. tajā figurē tikai bezformīgas klavieres, un tāpat kā iepriekšējā dziesmā, sarunu fona troksnis, tikai šoreiz kādā Hārlemas andergraunda džezbārā, kura interjeru kā rāmi satver zaļā krāsa. iespējams, ka visā tajā troksnī kāds pateica kaut ko ļoti svarīgu.

*

es esmu izgājis Ņujorkas naktī, un ielas malā ēdu sūdīgi pagatavotu garneļburgeru Luiziānas stilā. ir silts. zaļi ierāmēto džeza bāru es redzu tikai atstatus. ap stūri ir iela, kur mūžīgi ar savām parpalām uz ielas tup ganieši. viņi sarunājas spēcīgās āfrikāņu balsīs, radot manī, necilā baltajā, primitīvas bailes.

dodos mājās, Bronksā, pa marihuānas dūmos ietītu ielu. gandrīz iekāpju suņa sūdā. uz mani noskatās hiphopa mūzikas cienītāju bariņš. kaut kur tuvumā sprāgst plaukšķene.

kāpņutelpā mētājas lietots prezervatīvs.

apguļos gultā. svīstu. skatos uz Kārļa Ulmaņa portretu manā istabā, pieliktu pie sienas kā ikonu. domāju par melnajiem cilvēkiem ar beisbola nūjām. domāju, kā rīt atkal jāceļas piecos no rīta. nevaru aizmigt.

*

pēc pāris mēnešiem, ziemā pastaigājoties sniegā, klausos “Ceļojumu uz nakts galu”. romāna galvenais varonis arī nevarēja aizmigt Ņujorkā. es saprotu. tā pilsēta nekad neguļ.

*

kamīns ir apdzisis, avīze no rokām izkritusi. aiz loga vairs nelīst, bet šalc auksts, auksts vējš. esmu aizmidzis ar pavērtu muti un krācu.
linkpost comment

[Sep. 10th, 2019|08:33 pm]
sarkanā krāsa, daudz sarkanās krāsas. ar ko gan tas viss beigsies
link2 comments|post comment

[Aug. 27th, 2019|10:26 pm]
dievs, radot pasauli, katrā mazpilsētā vēlēja piedzimt pa postmodernistam ar dvuļu rokās
linkpost comment

lietu terors [Aug. 3rd, 2019|01:50 pm]
ierados pie mammas, apsēdos uz palodzes un skatījos dārzā, sākās tāds trips, tas sākās jau vakar, kopš esmu šeit jūtos kā ieņēmis skābi, varbūt tas no autobusa kratoņas, kuņģa satura, varbūt tas vienkārši no šīs vietas, ir riktīgi traki

tas dārzs ir vienkārši pilns līdz malām, visi ziedi pārsprāguši un visas bites un tauriņi zum apkārt, es nevaru beigt būt ar šo skatu apsēsts

tad es guļu uz dēļu grīdas, mana tēva liktie dēļi, un saprotu, ka gulēt uz tiem ir kā paņemt rokās Lenas dotos šamaņu akmeņus, bija tādi pavisam melni akmeņi, kurus viņas mirusī māte bija dabūjusi no kaut kādiem indiāņiem. es saprotu, ka tā melno caurumu ilūzija manās plaukstās, kuru radīja tie nolādētie akmeņi un būt šeit ir apmēram viens un tas pats.

un gluži kā augu pārpilnība mammas dārzā, mans grāmatu skapis uzblīdis, pārbāzts ar biblia sacra vulgata un dionīsijiem areopagītiem.

kad es atdevu akmeņus atpakaļ Lenai, viņa teica, ka kādudien apraks tos kaut kur dziļi mežā, tie ir pārāk visa kā pilni.
link2 comments|post comment

[Jul. 29th, 2019|10:31 pm]
tikai tagad ap tricāru sāk parādīties apjausma, kā tikt ārā no solipsisma
linkpost comment

pamodos no vakardusas [Jul. 25th, 2019|07:42 pm]
strādāju, lai varētu atļauties galvas dakteri
jo vairāk strādāju, jo vairāk vajag galvas dakteri
jo vairāk vajag galvas dakteri, jo vairāk jāstrādā, lai viņu varētu atļauties
jo vairāk strādāju, jo vairāk jāstrādā
link2 comments|post comment

poliglotijas agonija [Jul. 24th, 2019|12:08 am]
gribētos aizmirst visas valodas, izņemot teikumu vācu valodā:

Ich habe relativ wenig langfristige Hoffnung für die Menschheit



playlist: St. Panteleimon Chanters - Upalo Shegvitskale
link1 comment|post comment

krustus [Jul. 19th, 2019|09:03 pm]
cilvēkbūtnes droši vien ar laiku nekļūst ne par ko citu, kā nostaļģijas mašīnām

par to man liek domāt paciņu zupas smarža un brīdis

kad sasodītais dimiters saka es biju īstenībai tik tuvu ka no tās es gandrīz neatšķīros,

kad viņš saka vārdus

kuri iegriezās sešpadsmitgadīgā manis smadzeņu rievās

kas ir tik pretīgi reizē un skaisti
link2 comments|post comment

[Jul. 10th, 2019|09:53 pm]
vispār jau, ir šausmīgi traģiski, ka man vairs nav laika lasīt
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]