Viņa debesu drānas |
[Aug. 22nd, 2022|06:00 pm] |
Dievu esmu redzējis jājam ar zirgiem debesu dārzā.
Kad biju maziņš, mans lauku onkulis Vilis, reiz skatījās uz vakara debesīm un teica: "Par šādām debesīm senos laikos teica, ka dieviņš ar ratiem brauc". Onkulim Vilim bija ļoti skaists zirgs, uz kura reiz bērnībā tiku uzstutēts.
Pagājušgad es redzēju dievu debesīs ar zirgiem. Tikai šodien es savilku šos notikumus kopā - onkuļa Viļa sacīto un savu dievvīziju.
Manā vīzijā dieviņš bija 100 % latvietis, vecs vīrs ar sirmu garu bārdu. Un visādas latviešu zīmes debesīs vijās ap viņu un viņa zirgiem. Tas notika skaistā aprīļa dienā pie Lilastes.
Onkulis Vilis uzauga Sibīrijā. Viņa māte lopu vagonā nomira - līķi izmeta grāvmalā. Parastais latviešu stāsts.
Mans vecvectēvs esot nomiris uz ceļa ziemas nakts sniegputenī, iedams no paziņas mājām. "Ja reiz ziemas naktī ceļinieks". Viņam, tāpat kā man, patika staigāt.
Tagad mans vectēvs gaida, kad nomirs, savācis ap sevi savu senču simtgadīgās mēbeles. Pie kurām leģendas vēsta, ka esot sēdējis Rainis utt. Vieta blakus manai omei un kapakmenis ar viņu vārdiem jau ir gatavs - ar uzrakstu "mīlestība nebeidzas".
Tā vien šķiet, ka caur visu šo man kaut kas tiek sacīts. Iprovizējot par Vitgenšteina traktāta epilogu - mūsu senči runā (arī pēc savas nāves) ar mums caur mēmām zīmēm. Es labprāt iemācītos sarunāties pretī.
******************************************************************************
Had I the heavens’ embroidered cloths, Enwrought with golden and silver light, The blue and the dim and the dark cloths Of night and light and the half-light
W. B. Yeats |
|
|
Comments: |
| From: | nova |
Date: | August 22nd, 2022 - 07:32 pm |
---|
| | ;) | (Link) |
|
From: | (Anonymous) |
Date: | August 29th, 2022 - 01:28 am |
---|
| | | (Link) |
|
Paldies, ka padalījies ar šo. | |