friends [entries|archive|friends|userinfo]
gargantijs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 22nd, 2025|03:03 am]

zilnezal
vot, ziema. nevaru noturēt acis. sapņos nevaru noturēt acis. vai nu ēd trīsreiz dienā un laicīgi ej gulēt tātad riktīgi iespringsti, vai nodarbojies ar radīšanu, atdod sevi tāpat kā mātes atdod savas miesas gabalus sīcim. kad es neēdu, es rakstu labāk, vnk empīrisks fakts.
linkpost comment

[Dec. 21st, 2025|11:49 pm]

roncijs
[Tags|, , , , , ]

mēģini kādā izteiksmē gribi, bet "marseļa nav tas kas ir pitrags" manā galvā nu nekādi neskan tā, kā to sen sen sen deklamēja ivars krasts jrt dzejas izrādē.

šodien bija darbdiena, ķipa pirmdiena, bet rīt arī ir pirmdiena, un viss kritīsies un gāzīsies kā vienmēr, bet

šobrīd sēžu atslīdzis pufā, un domāju par to 2016. ka arī 'rīgas modes' galvā (no koncertiem un koncertu ierakstiem, kuriem kaut kur vēl ir jābūt) skan labāk, nekā šodien atrodamā studijas ierakstā. rīgas modes. man iespējams vajadzētu aiziet uz viņu koncertu, un cerēt, ka tur viss ir kā kādreiz, bet es jau tagad zinu, ka vilšos. un ka vīlos un viļojos jau 'fantastiski' prezentācijas koncertā, pēc kura sēdēju blakus kalvim uz nemiera terases, ilgi krājot drosmi, bet tā arī nepajautājot - "nu kāpēc guļamistabas disko neuzspēlējāt?" kad atbraucu atpakaļ, tas bija 2018 man liekas, ilva autobusā braucot stāstīja, ka nekas labāks tur nav palicis. nujā.

tā jau tie gadi strādā. kādreiz tik ļoti uzskaitīju visus 1-2-3 mēnešu ilgos periodus, tad katru mēnesi skaitīju salauztās sirsniņas, bet tagad es pat neatceros, kurā gadā tas varēja notikt. un kas vispār ir noticis.

pirms pāris dienām rakstīju cv. angliski un pilnībā no nulles. droši vien kādas epizodes iespaidā.

ja es ļoti uz to koncentrētos, iespējams, varētu epizodes ražot katru dienu. vai vienkārši jebkuru dienu, kad paņemu uz darbu līdzi treniņsomu, klusā cerībā, ka uz pusdienlaiku galds būs tīrs no darbiem, un varēšu pasportot.

ja es ļoti uz to koncentrētos, iespējams, es varētu iztīrīt galdu no darbiem, ja pāris dienas actually mājās atvērtu datoru. bet nahujam.

šovakar mājās es stundu atlasīju 'taskmaster' uzdevumus, kurus kolēģi varētu saprast un izpildīt, kad nākamnedēļ sēdēsim.
saplānoju. pēc brīža atnāk ziņa, ka viens džeks grib iet prom no darba.
tb, viņš ies. nav tā, ka īpaši vēlos viņu noturēt, bet vismaz klusi cerēju ka decembri (cik dienas vēl jāstrādā... 4 pilnas un 2 pa pusei) viņš izturēs, lai janvāri var sākt ar darba sludinājumiem. neko, sāksim jau rīt.
linkpost comment

es [Dec. 21st, 2025|05:21 am]

zilnezal
[music |bjork - all neon like]

Es nezinu kā jums, biedri mirstīgie un bezgalīgie, bet man šī ir pēdējā reize. Čista. čista. Nē, bez varikiem. Nav variku. Variku nav. Visas tās mācības, kuras man jāapgūst – visas apgūšu šajā dzīvē. Es jūtu, ka nav palicis tik daudz. Tas būtu kā dabūt apmākušos dienu tikai tāpēc, ka atstāji uz šķīvja kartupeli un dažus krējumainus salātus, jo vairs nelīda iekšā. Nē, nepārprotiet, es neatbalstu visas porcijas izēšanu pārvarot sāpes. Tas ir necilvēcīgi. Pretīgi. Padarīt dzīvības augļus par kaut ko tādu, kas izraisa vemšanu. Es izmantoju šo analoģiju tikai tāpēc, ka tā ir vienkārša un gana atbilstoša. Bet dabūt šito visu pārdzīvot no jauna dievszin kādās kondīcijās tikai tāpēc, ka atstāji pāris mācībiņas, tikai tāpēc, ka noslinkoji, atslābi, atslēdzies…nuja, tas nav gluži tas pats, kas neizēst bļodiņu. Jo saule lec, kad viņai sagribās. Reizēm arī tad, kad neesi izēdis bļodiņu. Es to zinu, jo es sekoju līdzi notiekošajam. Tev arī vajadzētu pamēģināt.

Nu vo. Gribēju labot uz “nu tātad”, bet tie būtu meli, un nav briesmīgāku un bezjēdzīgāku melu par tiem, ko melo par sevi. Lūk. Ko es gribēju sacīt? Es neplānoju šo atkārtot. Nesen par šo stāstīju savai draudzenei, viņa arī lielākoties eksistē ārpus hologrammām. Mīkstā tukšuma telpa. Iztēlojos zemeslodi, kura patiesībā ir nevis apaļa, bet iespiesta, kā ball chair. Ar samta apdari, protams. Kā vakara sarunu šovos, krēslā atslīgst kūstošā dzīvsudrabā tērpta sieviete uz kuru nevar paskatīties, jo acis apžilbst aklas, kā lūkojoties tieši iekšā iedegtā spuldzītē, turot to sev pie deguna. Kad tā padomā, tādu es varētu iztēloties sauli un mēnesi. Daudzi cilvēki runā par sauli un mēnesi no ārkārtīgi garlaicīgām un klišejiskām pozīcijām, dēvē šos debess ķermeņus par mīlniekiem, piedēvē tiem dzimumus un īpašības. Manuprāt, tie ir nieki. Bet es fanoju par niekiem. Bet tomēr tās ir pasakas.

Saules un mēness attiecību institucionalizēšana padarot tos par vīru un sievu ir tik naivi cilvēcīga un aprobežota. Kā ar ūdeņradi un skābekli? Molekulām ir miljoniem dažādu veidu savstarpējās attiecības. Molekulas dejo tuvāk, dejo tālāk, visi maziņie elementi viens no otra atšujas un pievelkas, sakārtojas ķēdītēs un citās figūrās, [..], [...] notiek vēl visādas lietas [..] un mēs esam šeit. Jo visas mazās daļiņas ļaujas kosmiskām kustībām. Neviens atoms nedomā par to, vai tas tiešām uzvedas kā atoms. Kā ābele var nebūt ābele? Kā cilvēks var nebūt cilvēks? Visi cilvēki ir cilvēki. Neviens negrib tā domāt, jo, ja pilnīgi visi cilvēki ir cilvēki, tad starp tevi un viņiem patiesībā nav īstas atšķirības.

Man šķiet, ka tāpēc visi ir tik apsēsti ar sērijveida slepkavām un maniakiem, viņi grib atrast problēmu smadzenēs, ģimenē, DNS, kaut kādu mutāciju, kaut kādu secību, skaidru secību, taciņu, pa kuru var aiziet un nokļūt, tad to iekartēt, lai neviens nekad pa to taciņu neaizietu. Bet problēma nav taciņa. Būt mežonīgam – arī tas ir cilvēka dabā. Cilvēki ir dzīvnieki. Cilvēki ir dzīvnieki ar ļoti ļoti attīstītām smadzenēm, saprātu. Bet cilvēki nav marsieši. Cilvēki ir pakļāvuši cits cita prātus simtiem, tūkstošiem gadu, un tāpēc šķiet, ka izrāvušies no dzīvnieciskā; ka aizgājuši gana tālu.

Nekur tālu nevar aiziet, ja vienmēr paliec tur pat. Mēs esam tepat. Daļa no mums aizvien dzīvo tuvu tiem mežiem, uz kuriem atnāca viņu priekšteči tūkstoš, divtūkstoš gadus atpakaļ. Zeme ir miesas sākums un gals. Zeme rada miesu, miesa baro zemi. Cilvēks, kas dzīvo betona mūros un ar basu kāju nav pieskāries sūnām ir tā pati nebrīvos apstākļos dzimusī Lauva, kas dzīvo Zoodārzā. Nežēlo ledus lāci un tīģeri, cilvēk, ja viņi redzētu, kāda ir tava dzīve, tad mestos tevi saplosīt, jo tev vēl ir sava brīvība, tu vēl neesi aiz restēm, staigājošs piemineklis savas dzimtas kokam.

Pēdējā laikā nenormāli bieži redzu dejavu. Man ir grūti par kaut ko padomāt, es jau redzu, kas notiek. Es nezinu, kas ir šī ticība manī, kas notur kā boja, bet tā ir spēcīga ticība. Es pat negribētu to saukt par ticību, man liekas, ka tā vienkārši ir apziņa. Dzīvība. Es nezinu, kas tieši ir dzīvība, bet tā ir īsta un viss pārējais ir māņi.

Es sapņoju par kādu vietu, es vienmēr esmu ilgojusies tur atgriezties. Man liekas, ka tā ir paradīze, īstā paradīze. Varbūt tāpēc šī ticība. Es zinu, ka ir paradīze, es to jūtu sev blakus, es esmu tur bijusi. Tur nevar nokļūt veicot kaut kādas secīgas darbības, ja kāds saka, ka var, tad viņš ir maldināts un apmaldījies. Nav pareizās darbības, nav nepareizās. Visādi mazi knibucīši dejo viens ap otru, saules apspīdēti putekļi istabā, ādas, matu, ēdiena gabaliņi, gabaliņi no manis.

Nepieķeries pasaulei, pasaule ir tikai putekļi. Pasaule nekur nepazūd, tā neizdzēšas, pagātne nav melna aka. Pasaule ir tepat, jo viss ir tepat.

Man patīk tas, ko stāsta Dons Huans, viņš arī to saprot. Viņš saka – patiesībā nav nekādas nozīmes, smieties vai raudāt, bet viņš smejas, jo tas ir patīkamāk.
link1 comment|post comment

[Dec. 21st, 2025|05:18 am]

zilnezal
īrei pietrūkst vēl 100 eiro, parādu piedzinēji grib vēl simts.
ko es varu piedāvāt.

es varētu piedāvāt uzrakstīt par tevi stāstu 1-2 lapu garumā, ja man dotu specifisku informāciju. 30 eiro. kvalitatīvi.

varu arī staidzināt suņus. varu tavā vietā uzrakstīt eseju. pofig. varu visādas lietas. varu būt modele. gribu būt noderīga. man nav darba. man nav naudas īrei.
link3 comments|post comment

[Dec. 20th, 2025|09:34 pm]
misene
link3 comments|post comment

[Dec. 15th, 2025|03:11 am]

zilnezal
kovidlaikā nomira nočņiki, kur lai tagad dabū vīnu trijos naktī?
link3 comments|post comment

[Dec. 13th, 2025|05:06 am]

zilnezal
jau ilgu laiku pusapzināti izvairos no filmām un mūzikas, kas mani varētu emocionāli kaut kā saviļņot, nu jo mani viss spēcīgi ietekmē un tāpēc mazliet bailīgi, bet jūtu, ka ļoti vajag, jo jūtos mazliet stīva un sacietējusi un sen nav pabimbāts. Rīt beidzot skatīšos 'dancer in the dark'. atsauksmes?
link5 comments|post comment

[Dec. 13th, 2025|04:54 am]

zilnezal
[music |Apsoli man neko -- Raimonda Vazdika]

Pirms dažiem gadiem viena rudenī biju ļoti samīlējusies, bet mīlestības objekts uzrakstīja, ka mīl mani tikai platoniski, tāpēc es apmēram trīs stundas klaiņoju naktī pa Hanzas rajonu šausmīgi raudot un klausījos austiņās uz repeat Raimondas Vazdikas "Apsoli man neko". Tas bija lieliski.
linkpost comment

FEMA appointment [Dec. 12th, 2025|08:06 pm]

sramgni
Your appointment to FEMA should be finalized within the week.
linkpost comment

[Dec. 12th, 2025|03:25 pm]

aborigens
"We all know perfectly well that the man who lives out his life as a consumer, a sexual partner, an “other-directed” executive; who avoids boredom and ­anxiety by consuming tons of newsprint, miles of movie film, years of TV time; that such a man has somehow betrayed his destiny as a human being."
link9 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]