Ja viss ir gļuks, tad arī apziņa-ka-viss-ir-gļuks ir gļuks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, bet kā tad lai vispār kaut kā rīkojas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Daudz neprātojot!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaidrs, bet ko darīt brīžos, kad pārņem paralīze?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pārāk nepārdzīvot to.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

good point. nāks citi sūdi, šitie aizmirsīsies :D

(Reply to this) (Parent)

it kā jā, mēs varam pieņemt, ka viss ir gļuks, bet no otras puses ir arī kaut kāda 'realitāte', kurā mēs dzīvojam dažādās apkurinātās telpās, ēdam, dzeram, guļam, utt. pat ja šī realitāte ir konstrukcija, tas to mums nepadara mazāk reālu. tāpēc stulbi, ja kaut kādi šādi gļuki sāk traucēt tīri ķermeniski, kā to dara minētās panikas lēkmes vai arī ģeneralizēta trauksme, jo vienkārši funkcionēšana pasaulē, naudas nopelnīšana un komunicēšana ar apkārtējiem kļūst arvien grūtāka, turklāt, pat ja uz kādu brīdi tev ir labāk, tas neizslēdz to, ka kādam no tev tuvajiem vai nozīmīgajiem cilvēkiem nebūs tieši sliktāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār jau es centos kritizēt "viss ir gļuks" perspektīvu, jo izejot no šāda pieņēmuma arī pats pieņēmums ir tikai gļuks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es saprotu, savukārt es saku, ka neko daudz jau nepalīdz apziņa, ka es zinu, ka 'šis ir gļuks', ja tas gļuks priekš manis ir īsts.

(Reply to this) (Parent)