ā, es domāju, tur monitorē, vai mirušais cilvēks negrozās (no tā, ko dzīvie par viņu runā).

Drīzāk - vai pakalpojumu līgums ar kādu nav jābeidz, jo viņš nomiris, vai varbūt kāds ar svešu pasi nav atnācis aizdevumu ņemt utt.

Sens piemērs iz dzīves - bankā tika konstatēts fakts, ka ir tāds vietējais paradums, ka pirmajās dienās pēc nāves cilvēks no konta izņem visu naudu un tad mantinieki cīnās un tiesājas par to, kas to naudu dabūja un kam viņa īsti pienācās...

Man liekas, ka iesmesli ir daudz vienkāršāki - lai uzzini, kolīdz kāds miris un vari fiksi, fiksi savu daļu pieteikt uz mantojumu.

Atcerējos par virtuālās kapavietas nomu Japānā. Pirmo laiku likās diezgan jocīgi, bet pie visa pierod.
Īsumā, palielā ēkā tiek iznomāts neliels kambarītis kur stāv trauks ar pelniem un lūgšanu galds. Maksā kaut ko gadā, bet vispāri tīri pieņemami. Interesanti ir tas, ka kambarītis pats pa sevi nepieder kādam noteikti. Visi pelnu trauki un atribūti atrodas palielā noliktavā ēkas pagrabā no kurienes ar robota palīdzību tiek izmakšķerēti ārā un nolikti kambarītī uz laiku kad radinieki atnāk apciemot viņpasaulē aizgājušos.