Atcerējos par virtuālās kapavietas nomu Japānā. Pirmo laiku likās diezgan jocīgi, bet pie visa pierod.
Īsumā, palielā ēkā tiek iznomāts neliels kambarītis kur stāv trauks ar pelniem un lūgšanu galds. Maksā kaut ko gadā, bet vispāri tīri pieņemami. Interesanti ir tas, ka kambarītis pats pa sevi nepieder kādam noteikti. Visi pelnu trauki un atribūti atrodas palielā noliktavā ēkas pagrabā no kurienes ar robota palīdzību tiek izmakšķerēti ārā un nolikti kambarītī uz laiku kad radinieki atnāk apciemot viņpasaulē aizgājušos.