nu taču vienreiz met mieru tam kara laika mednieku pulciņam - neviens seržants ierindu neizjauks un neļaus visādiem kas tikko kā karaļa šiliņu rokās satvēruši apkārt dauzīties tipa pīļu medībām - kurš viņus pēcāk tur saganīs, kad trauksme - visu apgādi veica apgādes vienības, kas siroja pa tuvāko apkārtni un vāca visu ko varēja savākt

Un apgādes vienības bija sfēriskas un vakuumā un nemaz nebija no tiem pašiem vīriņiem, kas šāva no ierindas, aha.

apgādes vienībām nebija laika izklaidēm kā medības - aizgāja uz ciemu, savāca visas govis un teļus un atdzina karaspēkam - un atkal uz ciemu savākt cūkas un aitas

Imho, militārām vajadzībām pietika ar šaušanu kaut kur nebūt pretinieka virzienā, kāda tur pagale acī.

Nu tur visādi Valteri Skoti raksta par trāpīšanu bruņu šķirbās šaujot no pils mūra.
Bet ko viņi savā 19.gs varēja zināt, tiesa...

ekspedīcijas korpuss 100 gadu karā tālu pāri lamanšam nav viss tas pats, kas šaušana no savas pils mūra, kur bultas ir tepat pie tavas lāvas

Pirmkārt, es domāju, ka ir tomēr specializācija. Zemnieki, kuri der, lai raidītu zalves pa pretinieka pūli un jau konkrētāki pilsoņi, kuri, ja ne bruņu šķirbā, tad vismaz pa izvēlēto pretinieku iešaus gan, pie tam no augšas un pa prāvu gabalu. Tie ir uzpumpējuši prasmes, un, iespējams, var ar brīvi izvēlētu pagali trāpīt vāverei riekstos, jo ir attīstījuši prasmi līdz pilnīgam automātismam.


Kas zīmējas uz Valteru Skotu, smuki jau raksta, bet nu, khm, ticamības moments tāds pats kā teiksmām par japāņu samurajiem.

viss bija tajā pašā mako rakstā skaisti pateikts - lielos gabalos vilhelms tells nestaipīja savas personīgās bultas trīs vezumus - šāva ar kroņa dotajām, kamēr sēžot sardzē nocietinājumā katrs pats savām vajadzībām kādas piecas pataisīt varēja, ar tām arī rādīja klasi un vanagaci

a reālajā kaujā neviens nekad nešāva snaiperšaušanā ;) - tikai pa sektoru tēloja ložmetējus

Ja Tev ir valsts piešķirtas standartbultas, kas gan visas ir vienādas, jo tiek ražotas masveidīgi, tad ar laku Tu gribot negribot iemācīsies arī ar tām trāpīt vāverei acī.
Iz savas pieredzes - lielāka nozīme ir personīgajai fiziskajai sagatavotībai, redzei un lokam - no tā vairāk ir atkarīgs vai Tu trāpīsi kaut kam vai ne..

Valsts iepirka, bet baidos, ka vienota standarta nebija. Fletčers (bultu taisītājs) bija tikpat ierasta profesija, kā kurpnieks. Domāju, ka valsts bultas atšķīrās, atkarībā no kura fletčera bija iepirktas.

sauc indulgenci studijā. šis ir labs jautājums un no tā rakstiņa, fig, var saprast kā bija.