Imho, militārām vajadzībām pietika ar šaušanu kaut kur nebūt pretinieka virzienā, kāda tur pagale acī.

Nu tur visādi Valteri Skoti raksta par trāpīšanu bruņu šķirbās šaujot no pils mūra.
Bet ko viņi savā 19.gs varēja zināt, tiesa...

ekspedīcijas korpuss 100 gadu karā tālu pāri lamanšam nav viss tas pats, kas šaušana no savas pils mūra, kur bultas ir tepat pie tavas lāvas

Pirmkārt, es domāju, ka ir tomēr specializācija. Zemnieki, kuri der, lai raidītu zalves pa pretinieka pūli un jau konkrētāki pilsoņi, kuri, ja ne bruņu šķirbā, tad vismaz pa izvēlēto pretinieku iešaus gan, pie tam no augšas un pa prāvu gabalu. Tie ir uzpumpējuši prasmes, un, iespējams, var ar brīvi izvēlētu pagali trāpīt vāverei riekstos, jo ir attīstījuši prasmi līdz pilnīgam automātismam.


Kas zīmējas uz Valteru Skotu, smuki jau raksta, bet nu, khm, ticamības moments tāds pats kā teiksmām par japāņu samurajiem.

viss bija tajā pašā mako rakstā skaisti pateikts - lielos gabalos vilhelms tells nestaipīja savas personīgās bultas trīs vezumus - šāva ar kroņa dotajām, kamēr sēžot sardzē nocietinājumā katrs pats savām vajadzībām kādas piecas pataisīt varēja, ar tām arī rādīja klasi un vanagaci

a reālajā kaujā neviens nekad nešāva snaiperšaušanā ;) - tikai pa sektoru tēloja ložmetējus