Lattelecom konference #LTC_conf ierosināja pārdomas. Skolēni nemāk rakstīt, negrib lasīt, rokraksti vispār kļūst nesalasāmi...

Pirms kāda laiciņa lasīju rakstiņu par to, ka Star Wars visumā nav grāmatu. Vienīgā nosacīti rakstītā informācija ir marķēti taustiņi DeadStar vadības pultij. Protams - visa informācija tiek nodota ar hologrammu palīdzību, kam gan vajag iespēju audio (runāto vārdu) nodot ar simbolu virkņu palīdzību (rakstību), ja ir iespējams vienkārši pateikt adresātam to, ko vēlies.
Tiesa, uzrodas viens liels risks. Ja notiek tehnoloģiska katastrofa, tad iespēja nodot informāciju citiem vispār izzūd. Mēs mācētu uz palmas lapas ar zariņu ieskrāpēt vēstījumu, bet Star Wars visuma iedzīvotāji?
Man ir aizdomas, ka pašlaik mēs esam ceļa sākumā uz to, ka rakstītais vārds atmirst.
Sākumā - rokraksts. Jo kam vajag rokrakstu, ja katram kabatā telefons ar skārienjūtīgu displeju un dators izstieptas rokas attālumā? Mans rokraksts jau no 3 klases ir praktiski nelasāms, ja tiešām rakstu, ne izzīmēju katru burtu, tiesa, pie datora apsēdos tikai 8. klasē, 1983. gadā.
Tad, iespējams, atmirs tradīcija nodot vārdus kā simbolu virknes. Audiogrāmatas, manuāļi, kā videofaili, kas ļauj savienot demonstrētāja teikto ar darbības demonstrāciju - ar tādiem jau pašlaik pilna YouTube.
Kad izgudroja papirusu, ķīļrakstu gravētāji granītā viebās par jaunā materiāla nenopietnību...
Tāpēc nekas, ka skolnieki vairs nemāk rakstīt un lasīt - toties viņi māk nofilmēt jebko ar saviem smartfoniem. Un izvietot Tīklā.