es pats personīgs ([info]maigs) rakstīja,
@ 2021-04-19 09:11:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
par ausīm
sestdien pirmo reizi apmetu ritentiņu uz abām pusēm, veikli, bez nekādas muļļāšanās vai bailēm, es biju vienkārši šokā
visu bērnību apskaudu bērnus, kuri ripuļoja pa zālieniem kā vitrūvieši un es metu kājas gaisā, milisekundes pakarājos un ar būkšķi laidos lejā.
šoreiz, akrodejas nodarbībā I. laipni izskaidroja par momentu un kājinstrukcijas un viss, ziniet, vienkārši.
vienīgais, ko es nesapratu, kāpēc bērnībā neviens to nepateica, nenorādīja, nepalīdzēja saprast

vispār esmu sapratis, ka ar vecumu, daudz vairāk uzņemu infomāciju caur ausīm. pa tiešu, bez aiztures, ar maziem eurekas momentiem.
diez vai visiem tā ir un tas saistīts ar vecumu?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kemune
2021-04-22 16:57 (saite)
Tikpat svarīgs ir arī "learning to teach" - tik bieži piedzīvots, ka to eureka momentu nevar iemācīt, panākt, nodot ar "tiešām" instrukcijām, kas ienākušas prātā, bet jāmeklē aplinkus. Vecākiem jau šķita, ka viņi visu "skaidri" pasaka, kā mums visiem, bet pēc tam gan darba vidē, gan citur taču redzi, ka neviens neuztver to pašu vārdu vienādi, kur nu vēl bērni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]teja
2021-04-22 17:53 (saite)
learning to teach ir pedagoģiskās teorijas. esmu procesa pedagoģijas fane. lai arī neizslēdzu, ka ar šo visu ir cilvēki, piemēram, uz autiskā spektra pusi, kas labāk iemācās no grāmatām un precīzi iegaumējot citu pateikto.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?