magda ([info]magda) rakstīja,
@ 2005-04-25 13:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šonakt bija sapnis. Pavisam reāls. Pavisam krāsains.
Es biju vampīrs. Es par tādu kļuvu. Vienkārši. Un tad pēkšņi attapu cik mūsu ir daudz. Mēs rīkojām orģijas. Dzērām viens otra asinis. Pilnmēness laikā. Es vēl biju jauniņā. Un negribēju kost kaklā. Un negribēju lai man kož. Ļāvu iegriezt sev vēnās un notecināt asinis.
Es biju laimīga. Beidzot es biju kļuvusi par vampīru.

Un vēl. Gājām peldēties. Un no upes izvilkām ģipša ģitāru. Skaistu baltu. Tipa elektrisko (vai kā nu tur pareizi sauc).

Un vēl. Man nebija tie vampīru zobiņi. Bet es nesatraucos. Jo ir taču žiletes.

Bet tā sajūta "beidzot"....

P.s. Nevarēju saprast, vai tas ir normāli, ka ikdienā ēdu vārītus kartupeļus un salātus, bet asinis tikai pilnmēness naktī.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]magda
2005-04-25 17:10 (saite)
:)

Bet bija arī mazliet šausminoši. Mazliet.
Tikai nesaprotu no kurienes. It kā soundtracku no Queen of the Damned neklausījos. Mierīgs vakars bija. Enigma.
Tikai trolejbusā tāds puikiņš sēdēja. Ar acīm. Pretīgām. Un lūpām. Tik spīdīgām, sulīgām. Un skatījās uz mani. Un ik pa brīdim mēs sasmaidījāmies. Tad, kad meitene uz trotuāra vēma. Tā viszinīgi ar galvām samājāmies. Bet viņam seja bija tik nedzīva. Tik pretīga. Veeeeee

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lee
2005-04-25 17:16 (saite)
Tas jau tas jaukais, tas sirreālais un reizē drusku šausminošais...Reti ir tā, kad pamodies un domā par to tik spilgti un dzīvi, un tas savā ziņā pavada tevi visu dienu... Tas ir tas feelings, ko šad tad gribās noķert...
Un kļūt par vampīru...brrr...bet feini, ka to vari izdzīvot miegā, un pamosties un ēst kartupeļus ar salātiem...(:

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?