Tas jau tas jaukais, tas sirreālais un reizē drusku šausminošais...Reti ir tā, kad pamodies un domā par to tik spilgti un dzīvi, un tas savā ziņā pavada tevi visu dienu... Tas ir tas feelings, ko šad tad gribās noķert...
Un kļūt par vampīru...brrr...bet feini, ka to vari izdzīvot miegā, un pamosties un ēst kartupeļus ar salātiem...(: