par sabiedrība vs. indivīds
Nelielas pārdomas lasot Pinkeru un nedaudz vairāk iedziļinoties maltusiānismā un demogrāfisko pāreju teorijā:

es domāju, ka rietumu sabiedrības pašreizējie dīvainie ierobežojumi, kas saistās ar atsevišķu simbolu un ideju cenzēšanu un aizliegšanu, visas likumdošanās noteiktās diskriminācijas (pārsvarā gan ASV, bet ņemot vērā, ka dzīvojam sociālajos portālos, kuri ir reģistrēti ASV, skar teju visu pasauli), Netfliksa un pārējās populārās kultūras kvotas un cenzūra, daudzas subkultūras un ideoloģijas, ir rezultāts tam, ka indivīds, kurš nav diži tālu aizgājis no saviem kromanjoniešu senčiem, dzīvo post-humānisma sabiedrībā... nu labi, nav īsti korekti salīdzināt šodienas cilvēku ar troglodītu, bet ja tā padomā, izmaiņas, kuras civilizācija ir pārdzīvojusi pēdējos 60 - 80 gados ir neiedomājamas... mana vecmamma vēl atceras savu pārdzīvojumu pirmoreiz bērnībā dzirdot radio, patēvam bija seši gadi, kad viņa mājā ievilka elektrību, sešdesmitajos gados ASV vēl bija vietas, kur nēģeriem ieeja bija aizliegta, bet Rēzeknē ap to laiku parādījās kanalizācija, Portugālē un Šveicē sievietes ieguva pilnas balss tiesības septiņdesmitajos gados, bet homoseksualitāte tika izslēgta no Pasaules veselības organizācijas Starptautiskā slimību klasifikatora tikai 1992. gadā, Krievijā joprojām nav līdz galam izstrādāta likumdošana, kas ļautu apkarot vardarbību ģimenē, bet man pašam pirms padsmit gadiem strādājot par psihologu sanāca saskarties ar to, ka nelielā komūnā sabiedrība aizstāv seksuālo varmāku, bet cietušais bērns tiek nosodīts par mēles neturēšanu... tas no vienas puses... no otras puses - mēs pēkšņi esam nonākuši pasaulē, kur zilās apkaklītes ir minoritāte, turklāt nereti pelna labāk par baltajām apkaklītēm... Latvijā katram trešajam pilngadīgajam ir augstākā izglītība, kam līdzi nāk prasmes iegūt un apstrādāt informāciju, darba stundas ir samazinājušās un turpina samazināties, cilvēkiem ir milzīgi daudz brīva laika, daudz iespēju, cilvēkiem ir iespēja domāt... taču bioloģiski domāšana nav dabīgs process, tādēļ vieglāk ir aprobēt citu ģenerētu informāciju, šeit mums nāk talkā lielais mediju klāsts un dažādība, šodien katrs, sākot no zinātnes popularizatora, beidzot ar frīku, kurš nolēmis izstāstīt pasaulei, ka zeme ir plakana, gūst savu auditoriju, turklāt, gana cilvēku, kas nesmādē gan vienu, gan otru... tās ir jaunās zināšanas, bet vēl jau ir arī fundamentālās zināšanas, pārliecības un ideoloģiskās sistēmas, kuras mūsos tiek liktas sākot ar ģimeni un skolas solu, bet turpina aktīvi papildināties no atbilstošiem kanāliem visas dzīves garumā.. beigu galā mums ir tik milzīgs pretrunīgu zināšanu un ideju daudzums, ka mēs gluži vienkārši netiekam ar to galā, tādēļ nevar gribēt ka indivīds spēj pilnvērtīgi ieiet jaunajā pārmodernajā paradigmā... jā, mēs varam ar visu sirdi un dvēseli ticēt tam, ka visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības; ka homoseksualitāte nav ne ar ko sliktāka par heteroseksualitāti; ka jāslēdz ogļu elektrostacijas, lai samazinātu izmešus; ka katram cilvēkam ir tiesības izvēlēties savu dzimumu; ka nogalināt dzīvu radību, lai to izmantotu pārtikā ir amorāli; ka globālā sasilšana ir cilvēka roku darbs un cilvēkam pašam arī tas jārisina; ka "rase" ir novecojis koncepts, kurš nestrādā; ka palīdzība trūkumcietējiem ir katra sabiedrības locekļa pienākums; ka demokrātija ir augstākā politiskās attīstības forma; ka glutēns nogalina; ka ja cilvēks pietiekoši ilgi skatās uz svastiku, sāk izjust vēlēšanos dzīt ebrejus gāzes kamerās; ka krievi iebruks Baltijā un sāks kodolkaru; ka reliģija ir ļaunums, ka mēs jau ar vienu kāju esam pietuvojušies singularitātei; utt., utjp, taču nelaime tāda, ka par visām šīm lietām mums ir tik daudz informācijas, tai skaitā - nākošas no agras bērnības, ka gala rezultātā mēs ar putām uz lūpām, bet dažkārt ar dakšām un lāpām, aizstāvam nenobriedušus, nesagatavotus konceptus... ļoti žēl, bet paraugoties tuvāk, izskatās, ka daudzas lietas, kas šodien notiek, par ko ir nedaudz kauns, ir vajadzīgas priekš tam, lai divu - trīs paaudzu laikā vairāk nevajadzētu atsevišķi atrunāt to, ka sievietei par to pašu darbu jāmaksā tā pati naudas summa vai pieņemot darbā nav jāskatās uz cilvēka etnisko izcelsmi vai ar ko viņš guļ... un redzot, cik ātri mēs iemācījāmies sašust par piemēslotajiem ceļmalas grāvjiem, publiskās vietās valkāt maskas, netolerēt atšķirīgu viedokli, u.c., tomēr izskatās, ka šis nostrādās... tad nu vienīgi žēl, ka nākas dzīvot tieši šajā neskaidrajā pārmaiņu laikā, kad veselais saprāts tiek pazemots par labu tam, lai mūsu mazbērni varētu dzīvot sociālās taisnības pasaulē...