par rakstniekiem
interesanti, kā pēdējos gados ir mainījusies mana attieksme pret "rakstniekiem"... kādreiz cilvēks, kurš izdevis vismaz grāmatu, kaut vai uz printera nodrukājis (kur nu vēl uz rakstāmmašīnas), manās acīs bija Nīčes pārcilvēks, etalons, elks, kāds, kas ir nesasniedzams... un tad es sāku strādāt nozarē, kur pēkšņi izrādās, ka katra otrā mājsaimniece ir vismaz viena bestsellera (ne vienkārši grāmatas, bet tieši BESTSELLERA) autore... visādi kouči, mārketinga guru, dārzniecības speciālisti, nirvānā dzīvojoši jogi un citi frīki, kuri rakstiskā komunikācijā dažkārt nevar salikt kopā divus vārdus, lai tie nodotu kaut kādu jēgu, visi ir bestselleru autori... un tagad, kad man kārtējā kundze jau pavisam cita darba kontekstā uzraksta "bla-bla-bla, mana jaunā grāmata būs par burāšanu, vai jūs varētu atsūtīt kādas bildes", es nespēju izjust neko, izņemot nicinājumu... neforši, man tā nepatīk...


P.S. bildes, es, protams, vienmēr ļauju izmantot... bet intervijas atsaku un bildēm atsauces likt arī neļauju...